Satiksmes ministrija (SM) šogad auditos konstatējusi, ka deviņas
pašvaldības neatbilstoši izlietojušas 239 650 eiro no tām piešķirtajām
mērķdotācijām ielu un ceļu remontiem. Šo vietvaru skaitā ir arī Rundāles novads, kurš nepamatoti asfalta seguma uzliešanai iztērējis 9000 eiro, informēja satiksmes
ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikāciju jautājumos Aļona
Zandere.
Rundāles novada pašvaldība pašlaik
kārto dokumentāciju iesniegšanai Satiksmes ministrijā (SM), lai
pierādītu, ka valsts mērķdotācija ielu un ceļu remontiem izmantota
atbilstoši, apgalvoja pašvaldības izpilddirektors Aigars
Sietiņš.
Viņš klāstīja, ka par nepamatoti iztērētiem atzīti 9000 eiro, ko
pašvaldība izlietojusi asfalta seguma uzklāšanai ceļam. Sietiņš
stāstīja, ka pašvaldība atzīst to, ka laikus nav sagatavoti dokumenti,
taču noliedz, ka līdzekļi būtu izmantoti neatbilstoši. Nepieciešamos
dokumentus saskaņā ar SM uzdevumu pašvaldība plāno sagatavot tuvākajā
laikā.
Sietiņš arī informēja, ka šogad valsts dotācija Rundāles novada ielu un ceļi remontiem ir 104 000 eiro.
SM šogad auditos konstatējusi, ka deviņas pašvaldības
neatbilstoši izlietojušas 239 650 eiro no tām piešķirtajām mērķdotācijām
ielu un ceļu remontiem. SM šogad veikusi auditu par valsts mērķdotāciju
izmantojumu Carnikavas, Mārupes, Ērgļu, Inčukalna, Dagdas, Mērsraga,
Raunas, Rundāles un Ozolnieku novados, konstatējot, ka trīs gados neatbilstoši izlietoti 239 650 eiro no piešķirtajiem četriem miljoniem eiro.
Tostarp vislielāko mērķdotāciju saņēmusi Dagdas novada pašvaldība –
vairāk nekā vienu miljonu eiro. Auditā par neatbilstoši iztērētiem
atzīti 17 957 eiro. Vismazākā dotācija tika Mērsraga novadam – 84 700
eiro. Tomēr šajā novadā konstatētas arī vislielākās neatbilstības –
vairāk nekā 64 000 eiro apmērā.
Biežāk fiksētais pārkāpums pašvaldībās saistīts ar to, ka uzturēšanas
un būvniecības darbi par piešķirto naudu veikti objektos, kas nav
iekļauti konkrēto novadu ceļu un ielu sarakstā. Tāpat vairākos gadījumos
konstatēts, ka par mērķdotāciju naudu tiek algoti darbinieki, kas veic
ar ceļu būvniecību un uzturēšanu nesaistītus pienākumus. Atsevišķās
pašvaldībās ministrijai nebija iespēja pārliecināties, vai par valsts
piešķirtajiem līdzekļiem tiešām ir iegādāti pakalpojumi un preces
noteiktajiem mērķiem, jo grāmatvedības uzskaites dokumentos tas netika
norādīts.
Trīs gadu laikā minētajiem novadiem kopumā tika piešķirti vairāk nekā
četri miljoni eiro. Valsts dotācijas lielums atkarīgs no konkrētajā
novadā esošo ceļu garuma un platuma, tiltu daudzuma, kā arī vairākiem
citiem kritērijiem, kas ietverti Ministru kabineta noteikumos.
Summa, kas neatbilstoši iztērēta, pašvaldībām būs jāatmaksā pilnā apmērā.
