Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajām prasībām par
minimālo skolēnu skaitu klasēs neatbilstu 164 jeb lielākā daļa
vidusskolu, liecina valdības darba kārtībā iekļautās prezentācijas dati.
Skolu tīkla sakārtošanai IZM piedāvā noteikt četrus reģionu blokus,
katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus.
Pirmais no reģionālajiem blokiem būtu Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz
50 000 iedzīvotāju, un tur IZM rosina noteikt, ka vidusskolas klasēs
skolā ir jābūt vismaz 150 skolēniem. Šādiem kritērijiem šajā pašvaldību
grupā septembra sākumā nav atbildušas 60 skolas, savukārt 33 – atbilda.
Nākamajā grupā plānots iekļaut administratīvo teritoriju attīstības
centrus un Pierīgas novadus – Ādažus, Salaspili, Ķekavu, Olaini, Mārupi
un Jūrmalu. Šajās pašvaldībās minimālo skolēnu skaitu vidusskolās
plānots noteikt 120. IZM prezentācijā iekļautie dati, balstoties uz
jauno pašvaldību iedalījumu, kāds tas sagaidāms pēc novadu reformas,
liecina, ka rosinātajiem kritērijiem neatbilstu 43 skolas, bet 22 būtu
uzskatāmas par atbilstošām.
Trešais reģionu bloks iecerēts pagastu teritorijas. Šajā blokā
minimālo skolēnu skaitu vidusskolā plānots noteikt 45, kam neatbilstu 60
skolas, savukārt par atbilstošām IZM atzītu 40. Savukārt pēdējā grupā
iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā
arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir
vismaz 25 kilometri. Šajās teritorijās ministrija rosina noteikt
minimālo skolēnu skaitu vidusskolās – 30 bērni, un tam potenciāli
neatbilst viena vidusskola, bet atbilstu – trīs.
Pieļaujot atkāpes 10% apmērā, minimālā skolēnu skaita prasībām
atbilstošo skolu skaits būtu nedaudz lielāks, atzīmēts prezentācijā.
Prezentācijā IZM uzsver, ka kritērijam atbilstošo vai neatbilstošo
izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas valsts ģimnāzijas un izglītības
iestādes, kas īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas
divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem.
Pēc sarunām ar pašvaldībām ministrija secinājusi, ka 28 pašvaldībās
pastāv tikai viena izglītības iestāde. Ministrija atzīmē, ka 74
pašvaldībās skolēnu skaits samazinās, savukārt 21 pašvaldībā notikušas
izmaiņas izglītības iestāžu tīklā.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aģentūrai LETA pauda
viedokli, ka IZM ir jāpārskata kvantitatīvie kritēriji skolām, kas
paredz noteikt minimālo izglītojamo skaitu skolās, jo tādējādi tikšot
ierobežotas iespējas apgūt pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā
izglītības iestādē. Konkrētie kritēriji gan attiecas tikai uz vidusskolu
izglītības posmu.
“Uzskatām, ka IZM piedāvātie skolēnu minimālā skaita limiti skolās
pašvaldībām nav pieņemami, jo būtiski ierobežos pašvaldības iespējas
nodrošināt bērniem iespēju apgūt sākumskolas izglītību un pamatizglītību
bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Mūsuprāt, ministrijai
ir jāpārskata piedāvātie kritēriji, jo publiski jau izskanējis, ka tiem
neatbilstu lielākā daļa vidusskolu. Ir skaidrs, ka ministrijai vienā
brīdī būs vai nu jāatkāpjas no skolēnu skaita ierobežojumiem, vai arī
tie jāpārskata. Ņemot vērā, ka arī pašvaldības ir ieinteresētas sakārtot
skolu tīklu, tām ir jāsaglabā tiesības patstāvīgi lemt par
nepieciešamajiem rīcības soļiem izglītības iestāžu tīkla pilnveidē,”
uzsvēra LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).
Kā ziņots, IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka
Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu
pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī noteikt kvalitātes
kritērijus vidējās izglītības pakāpē.
Lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla sakārtošanu,
nodrošinot kvalitatīvu izglītību, valdība ir uzdevusi IZM izstrādāt
priekšlikumus optimālam skolu tīklam Latvijā, skaidroja ministrijā.
14.maijā valdība pieņēma zināšanai ministrijas sagatavoto informatīvo
ziņojumu “Par skolu tīkla sakārtošanu”, kurā analizēta pašreizējā
situācija pašvaldību dibinātajās skolās, modelēti iespējamie risinājumi,
kā arī provizoriski iezīmēti minimālā skolēnu skaita kritēriji.
Tāpat līdz 2020. gada februārim IZM plāno prezentēt jaunu skolu
finansēšanas modeli, kas būtu vērsts uz skolas pamatvajadzībām,
nefokusējot uzmanību tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem.
“Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kur uzskatāmi iezīmējas
iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita samazināšanās, esošais izglītības
tīkls neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī konkurētspējīgu
atalgojumu pedagogiem,” pauda ministrijā.
