Gailīšu pagasta Uzvaras ciema kultūras centrā «Kamarde» 7.
decembrī notiks labdarības koncerts, veltīts skolotāja Viktora Cara atbalstam.
Koncertu un līdzekļu vākšanu rīko V. Cara bijušie skolēni un kolēģi.
Koncerts saistīts ar ziedojumu vākšanas kampaņu, kuru ir
iniciējis bijušais V. Cara audzēknis Pāces pamatskolā Raimonds Smalovins.
Sirmais skolotājs pašlaik dzīvo Liepājā un ir saskāries ar vēl lielākām
veselības problēmām – lai izietu no mājām, viņam nepieciešami elektriskie
ratiņi, kas maksā apmēram 2,5 tūkstošus eiro. Aptuveni puse no šīs summas jau
ir savākta, bet vēl nepietiek.
Ar labiem vārdiem Viktoru Caru atceras arī viņa bijušie
kolēģi. Uzvaras pamatskolas vēstures skolotāja Ligita Būmeistare atminas viņu
kā Pāces pamatskolas un vēlāk arī Uzvaras vidusskolas pedagogu. «Viņš bija ļoti
labs skolotājs,» vērtē L. Būmeistare.
«Interesanta, radoša, neordināra personība, padomju laikam
pat ļoti pārdroša. Viņš nebija padomju laikam raksturīgs cilvēks. Ļoti labs
angļu valodas skolotājs,» atzīst pašreizējā Bauskas Mūzikas un mākslas skolas
direktore Anita Velmunska. Viņai atmiņā īpaši palicis V. Cara pozitīvisms – kad
skolotājs atnāca strādāt uz Bauskas rajonu, neskatoties uz invaliditāti un
pārvietošanos ar spieķi, viņam iedeva dzīvokli piektajā stāvā. «Tā viņš katru
dienu kāpa lejā un augšā. Viņam bija padomju laika «invalīdu mašīna», ar to arī
brauca. Nekad par savu situāciju nesūdzējās, nekunkstēja, bija optimisma pilns.»
Koncertu kultūras centrā «Kamarde» organizē bijusī V. Cara
audzēkne Iluta Puķīte. Gan ziedojumu vākšanā, gan koncerta organizēšanā
iesaistīti arī citi pedagoga bijušie skolēni. «Mēs visi, kas pie viņa ir
mācījušies, nespējam būt vienaldzīgi,» saka Ingus Zaharčenoks.
«Skolotājs Viktors Cars ir manas personības veidotājs,
atbalsts 80. gadu beigās. Skolu beidzot, mēs to neaptveram, arī gadus 20 pēc
skolas tā īsti vēl neaizdomājamies, bet, kad sākam analizēt savu personību pēc
40 gadiem, tad saskatām sevī skolotāju veidotā tēla vērtības,» saka kampaņas
iniciators R. Smalovins. Viņš ir priecīgs par to, ka uzsāka šādu kampaņu –
atbalstu V. Caram. Pievienojušies ļoti daudz līdzcietīgu cilvēku ne tikai no
Latvijas, bet arī citām valstīm – gan izplata informāciju, gan ziedo vai palīdz
ar labdarības pasākuma rīkošanu. Uzrunāti ir paziņas un draugi Lielbritānijā,
arī bijušie V. Cara audzēkņi. «Viņi var atsūtīt naudu vai atbalsta īsziņu, bet
arī tā ir palīdzība,» saka R. Smalovins.
R. Smalovins norāda, ka šādu ideju rosinājis ne tikai V.
Cara atbalstam, bet arī ar vēlmi likt citiem pieaugušajiem likt aizdomāties par
skolotāju lomu viņu personības izaugsmē. Likt paskatīties un saprast, vai nav
noticis tā, ka pedagogam vecumdienās ir vajadzīga palīdzība.
«Ideja ir piesaistīt sabiedrību pēc iespējas vairāk
atskatīties atpakaļ uz mūsu personības veidotājiem – skolotājiem, kuri
vecumdienas palikusi pavisam vieni bez sabiedrības atbalsta, kuri savu dzīvi
pavadījuši čalojošu bērnu vidū un nu viņi ir vientulībā,» saka R. Smalovins.
Viņš piebilst, ka vairākiem Pāces pamatskolas pedagogiem pensijas vecumā dzīve
nav bijusi viegla.
«Skolotāji bija tie, kas mūs izaudzināja, kas veidoja mūsu
personības. Un tagad šī lieta ir jāizdara, lai pats sajustu gandarījumu par
paveikto,» saka bijušais Pāces pamatskolas audzēknis.
