Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.
Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.
Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.
Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš
Bondars (AP) sacīja, ka Kazāka CV, kā arī atbildes komisijā ir bijušas
iespaidīgas, tāpēc komisijas deputāti atbalstīja Kazāka kandidatūru
Latvijas Bankas prezidenta amatā.
Deputāte Inese Voika (AP) uzsvēra, ka šodien Saeima turpina atjaunot
valsts institūciju vadību. Viņa pauda, ka šoreiz “netika meklēts
lielākais kretīns”, bet gan persona, kura spētu virzīt procesus uz
valsts attīstību un kura spētu panākt Latvijai izdevīgus lēmumus
starptautiskajā arēnā. Voika kritizēja to, ka iepriekš centrālās bankas
vadība vairākkārt pārvēlēta, paužot gandarījumu par iepriekš
pieņemtajiem grozījumiem, kas ierobežo termiņu, kādā persona var strādāt
minētajā amatā.
Parlamentārietis Reinis Znotiņš (JKP) pauda, ka Latvijas Banka ir
politiski neatkarīga institūcija, kurai ir jaudīgs analītiskais resurss.
Viņš pauda, ka Kazākam jābūt neatkarīgam un drosmīgam, diskusijas
rosinot arī par nepopulāriem jautājumiem. Znotiņš vēlas, lai Kazāks
palīdzētu attīstīties arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Deputāts
aicināja Kazāku primāri domāt par Latvijas interesēm, par starptautisko
institūciju ieteikumiem domājot pēc tam. Znotiņa ieskatā apsveicama un
realizējama būtu ideja Saeimā ik gadu organizēt debates par ekonomikas
aktualitātēm.
Opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) sacīja, ka šodien ir
iespēja atskatīties uz Latvijas Bankas lomu valstī. Viņaprāt, pēdējo 30
gadu laikā. Viņš atzinīgi vērtēja Latvijas Bankas sniegtos padomus
dažādās tautsaimniecības nozarēs, taču lielākā kļūda esot bijusi nespēja
kontrolēt ekonomisko krīzi. Viņaprāt, iekšējā devalvācija esot bijusi
ļoti liela kļūda. “Krīze un tās smagums bijusi tieši Latvijas Bankas
atbildība,” teica Dombrovskis, uzsverot, ka nepareizas bankas vadības
izvēle varot dārgi maksāt valsts ekonomikai. Dombrovskis gan atzina, ka
Kazāks ir ļoti laba izvēle Latvijas Bankas prezidenta amatam.
Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) teica, ka katrai koalīcijas partijai
esot bijis savs favorīts, no kā koalīcija esot bijusi spējīga izvēlēties
vienu. Viņš gan pauda nožēlu, ka kandidātu izraudzīšanās procesā nav
tikusi iesaistīta opozīcija. Kučinska ieskatā Kazāks Latvija Bankas
priekšsēdētāja amatā ir atbalstāms.
Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) atzina, ka pēdējie
gadi Latvijas Bankā esot bijuši ļoti slikti, uzsverot, ka centrālajā
bankā valdījusi diezgan liela bezatbildība. Deputāts pauda, ka būtu
nepieciešams, lai jaunais bankas prezidents “parādītu savu mugurkaulu”
un liktu sevī ieklausīties Eiropas Centrālajā bankā.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka ir jādomā par
strukturālajām reformām, kur Latvijas Banka var būt labs partneris
valdībai. “Vismaz pēdējos divus gadus redzam, ka Latvijas valsts budžeta
veidošanas procesā sadarbība starp pusēm nav bijusi koleģiāla,” teica
Reizniece-Ozola, atgādinot, ka šogad tikai uz otro lasījumu “no kabatām”
izvilkti papildu līdzekļi, kas it kā nākuši no Latvijas Bankas peļņas.
Politiķes ieskatā Latvijas Bankai šajā kontekstā būtu jāstrādā
proaktīvi.
Politiķis Igors Pimenovs (S) pauda, ka viņš labprātāk būtu atbalstījis citu kandidātu, tāpēc balsojumā nepiedalīsies.
“Šī ir pirmā reize, kad, izvēloties kādu valsts amatpersonu, ir
bijusi reāla konkurence, nevis politiskais tirgus,” atzina pie frakcijām
nepiederošais deputāts Aldis Gobzems. Tomēr viņš uzsvēra, ka neesot
pareizi, ka persona, par kuras ievēlēšanu tiek debatēs Saeimā, nevar
kāpt tribīnē un sniegt savu viedokli. Gobzems norādīja, ka balsojumā
nepiedalīsies, jo Kazāks ar savu redzējumu nav iepazīstinājis neatkarīgo
deputātu grupu.
Arī deputāte Jūlija Stepaņenko atzina, ka pie frakcijām
nepiederošajiem deputātiem nav iespēju cieņpilni iztaujāt kandidātu.
Deputāte novēlēja Kazākam “patiesu neatkarību”, jo pavisam drīz viņš
saņemšot lūgumus “atmazgāt koalīcijas kažoku” par nonākšanu pelēkajā
sarakstā. Viņa mudināja domāt par to, kā Latvijas zeltu, kas patlaban
neatrodas Latvijā, varētu repatriēt atpakaļ uz valsti.
Parlamentārietis Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka šis nav labākais
brīdis Latvijas Bankas vēsturē un nākamajam tās vadītājam priekšā stāv
lieli izaicinājumi. Viņš sacīja, ka Latvijas Banka ir jaunā attīstības
ciklā, un jaunajam prezidentam būs jāsāk ar jaunas attīstības vīzijas
izstrādāšanu. Deputāts norādīja, ka ir jādomā par starptautisko sankciju
seku likvidēšanu, jo esošā situācija, kurā banku sektors neesot
piedalījies ekonomiskā cikla izaugsmē, neveicinās Latvijas
tautsaimniecības izaugsmi. Ašeradens aicināja rūpīgi domāt par Latvijas
un tās centrālās bankas reputāciju, kas līdz šim apšaubīta. “Jaunajam
bankas prezidentam jācīnās par to, lai iespējami īsā laikā tiktu
atjaunota Latvijas Bankas un arī Latvijas reputācija,” teica Ašeradens.
“Nevajag lolot cerības! Politiskais tirgus par Latvijas Bankas
prezidentu ir noticis, tomēr tas neizdevās,” atzina deputāts Ivars
Zariņš (S). Viņš uzsvēra, ka Kazāka kandidatūra Latvijas Bankas
prezidenta amatā ir atbalstāma, uzsverot, ka Latvijas Bankā ir liels
intelektuālais potenciāls.
Kazāks pašlaik ir Latvijas Bankas padomes loceklis. Iepriekš viņa
kandidatūru atbalstīja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas vairākums. Viņš bija viens no četriem plašāk izvērtētiem
bankas vadītāja amata kandidātiem.
Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā,
Kembridžas Universitātē – diplomu ekonomikā un Londonas Universitātē –
maģistra grādu ekonomikā ar izcilību un doktora grādu ekonomikā.
Iepriekš Kazāks bijis vadošais ekonomists Finanšu ministrijas
Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, kā arī bijis
pētniecības asistents “International Research and Exchanges Board”
(IREX) Rīgas birojā. No 2000.gada septembra līdz 2001.gada jūnijam un no
2001.gada septembra līdz 2002.gada jūnijam Kazāks bijis pētnieka
asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas
studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā.
No 2005.gada novembra līdz 2009.gada decembrim Kazāks strādāja
“Hansabankā” (pašlaik “Swedbank”) par galveno ekonomistu Latvijā un
galveno makroekonomikas analītiķi Baltijā. No 2010.gada janvāra līdz
2018.gada augustam viņš bija “Swedbank” grupas galvenā ekonomista
vietnieks, “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā un “Swedbank” grupas
Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.
Kazāks strādājis arī par pasniedzēju Rīgas Ekonomikas augstskolā
(Stockholm School of Economics in Riga), Londonas Universitātē, Rīgas
Stradiņa universitātē un Rīgas Biznesa skolā. Viņš darbojies Valsts
prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā (2006-2011), Banku augstskolas
Padomnieku konventā, Liepājas Universitātes padomnieku konventā un
Fiskālās disciplīnas padomē (2014-2018). Kazāks ir arī “Ekonomistu
apvienības 2010” un “National Association for Business Economics” (ASV)
biedrs.
Koalīcija vairākas nedēļas vērtēja dažus kandidātus Latvijas Bankas
prezidenta amatam līdz pēc garākām diskusijām un kandidātu pieteikšanas
termiņa pagarināšanas nonāca pie lēmuma par Kazāka kandidatūras
izvirzīšanu.
