AS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valsts galveno autoceļu bīstamo posmu
un krustojumu jeb “melno punktu” jaunākajā kartē, par bīstamām atzītas
48 vietas, kas ir divas reizes mazāk nekā iepriekšējā periodā,
ceturtdien žurnālistiem pastāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis
Lange.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vairākās bīstamajās vietās jau ir
ieplānoti pārbūves darbi vai satiksmes organizācijas izmaiņas. Savukārt
citos posmos jau notiek uzlabošanas darbi vai tie ir notikuši pēdējo
triju gadu laikā, piemēram, uz Jūrmalas šosejas (A10), uz Vidzemes
šosejas (A2) Sēnītes posmā, kā arī uz Ventspils šosejas (A10) krustojumā
ar Tukuma ceļu (P98), kur izbūvēts rotācijas aplis.
Tāpat Lange skaidroja, ka 13 vietā, kas tika atzītas par “melnajiem
punktiem” iepriekšējā triju gadu periodā, proti, 2014.-2016.gadā, ir
veikti satiksmes organizācijas uzlabojumi bez posmu pārbūves, bet 46
vietās – ir veikta ceļu posmu pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts
fotoradars.
Tostarp satiksmes organizācijas uzlabojumi bez posmu pārbūves veikti
Vidzemes šosejas krustojumā ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē – tur
ir pārbūvēts krustojums, izbūvēts gājēju un velosipēdistu celiņš, kā arī
uzstādīts fotoradars.
Tāpat pārveidojumi veikti Daugavpils šosejas (A6) 18.kilometrā pie
Salaspils – šajā vietā slēgta brauktuve uz pašvaldības ceļu no Rīgas
apvedceļa (A5) un Daugavpils šosejas mezgla. Savukārt uz Liepājas
šosejas (A9) satiksmes organizācijas uzlabojumi veikti pieslēgumā Rīgas
apvedceļam – pie kafejnīcas pretējā ceļa pusē uzstādīta barjera, lai
nomali neizmantotu automašīnu novietošanai.
“Mūsu uzdevums ir darīt visu, lai negadījumu skaitu mazinātu, lai
autovadītāji un gājēji varētu droši piedalīties satiksme,” teica LVC
valdes priekšsēdētājs, norādot, ka satiksmes drošības paaugstināšana
tiek veikta arī ārpus “melnajiem punktiem”, izmantojot LVC ikgadējo
budžetu.
Šogad paredzēts gan sakārtot vairākus krustojumus, gan sākt izpēti un
projektēšanu vēl vairākām posmiem. Tāpat turpināsies gājēju pāreju
aprīkošana ar apgaismojumu.
Lange stāstīja, ka no šogad valdības papildu piešķirtajiem 75
miljoniem eiro, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc krīzes, četri
miljoni eiro tiks izmantoti infrastruktūras uzlabošanai, lai novērstu
ceļu satiksmes negadījumus.
Tostarp paredzēta gājēju un veloceliņu izbūve uz Valmieras šosejas
(A3) no tilta pār Gauju līdz Murjāņiem, kā arī uz Rīgas apvedceļa
Beberbeķos.
Tāpat vairākās vietās pie ūdens objektiem uz visiem valsts
autoceļiem, kur satiksmes intensitāte ir tūkstoš transporta vienību
diennaktī, iecerēts uzstādīt barjeras. Barjeras plānots uzstādīt arī uz
Daugavpils apvedceļa (A14), Vidzemes šosejas Alūksnes apkaimē, kā arī uz
Ventspils šosejas.
Par valdības papildu piešķirto finansējumu Bauskas šosejas (A7) un Valmieras šosejas posmos paredzēts izveidot ribjoslas.
Savukārt LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris
Zaļaiskalns stāstīja, ka lielākā “melno punktu” koncentrācija ir
Pierīgā, kur ir lielākā satiksmes intensitāte, un parasti ceļu satiksmes
negadījumi notiek autobraucējiem veicot neatļautus manevrus.
Zaļaiskalns teica, ka, apsekojot ceļu posmus, kuros bieži notiek
negadījumi, piemēram, Vidzemes šosejas 59.kilometrs, Tallinas šosejas
(A1) 1.kilometrs vai Ventspils šosejas 46.kilometrs, konstatēts, ka
tipiski negadījuma cēloņi ir neatļauta manevra veikšana jeb apdzīšana,
pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Šādi negadījumi ir izteikti ne
tikai vietās ar paaugstinātu satiksmes intensitāti.
Viņš arī skaidroja, ka jebkurš satiksmes organizācijas tehniskais
līdzeklis, tostarp horizontālie apzīmējumi, ir noteikti normatīvos un
kalpo par satiksmes drošības elementu.
Tāpat Zaļaiskalns atzīmēja, ka 2019.gadā ir precizēta kārtība, kādā
klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, kā
arī mainījusies metodika, kā vērtē bīstamos posmus apdzīvotās vietās.
Turklāt par ceļu satiksmes negadījumiem tiek saņemti precīzāki dati no
Valsts policijas.
Kā bīstamus klasificē ceļu posmus ārpus apdzīvotām vietām, kur vienu
kilometru garos posmos notikuši vismaz trīs ceļu satiksmes negadījumi,
kuros ir cietušie, vai vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi. Savukārt
apdzīvotās vietās kā bīstamas klasificē vietas, kur krustojumos vai
ielu posmos starp krustojumiem, kas nav garāki par 300 metriem, notikuši
vismaz trīs ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie, vai vismaz 10
ceļu satiksmes negadījumi.
“Melno punktu” kartes tiek veidotas ik pēc trim gadiem atbilstoši
Eiropas Komisijas (EK) direktīvai. Šīs kartes tiek ņemtas vērā, plānojot
satiksmes drošības uzlabošanas darbus valsts autoceļu tīklā.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā periodā – no 2014.gada līdz 2016.gadam –
par “melnajiem punktiem” uz Latvijas ceļiem tika atzītas 99 vietas.
