Nav pieņemami, ka administratīvi teritoriālo reformu (ATR) īsteno,
agresīvi ignorējot iedzīvotāju viedokli, šādu viedokli aģentūrai LETA
pauda divi no pieciem valdības koalīcijas partijas pārstāvošajiem
pašvaldību vadītājiem, kuri parakstījuši atklātu vēstuli Valsts
prezidentam Egilam Levitam, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Iecavas novada domes
priekšsēdētājs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka viņš neiet
partijas pavadā, bet gan aizstāv sava novada iedzīvotāju intereses. “Ja
97% no aptaujātajiem novada iedzīvotājiem aicināja novadu nepievienot
Bauskas novadam, tad es nedrīkstu ignorēt savu iedzīvotāju vēlmi,”
uzsvēra Mačeks.
Viņš atgādināja, ka Iecavas novada
pašvaldība, vēl pirms Saeimā bija pieņemts Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likums, vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu
neizsludināt likumu.
Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis (VL-TB/LNNK)
norādīja, ka viņš atbalsta ATR, taču uzskata, ka tā tiek īstenota
“agresīvā stilā”, kas ir pilnīgi nepieņemami. Viņaprāt, iedzīvotājiem
netiek izskaidrotas izmaiņas ar kurām nākotnē nāksies rēķināties.
“Stresā apstākļos Saeimā pieņemtais likums, manuprāt, reformu būs
vairāk sabojājis nekā darījis labu. Likums neveicinās Latvijas
attīstību, jo netiek pieņemti citi pavadošie likumi. Manā novadā cilvēki
ir ļoti satraukušies un ar patiesām bažām gaida reformas ieviešanu, kas
nerada pārliecību, ka viņu dzīve nākotnē uzlabosies,” sacīja Olmanis.
Viņš atzina, ka ar Valmieru jau patlaban notiek sadarbība, bet
šaubās, cik efektīva būs saimniekošana tik lielā novadā no Dauguļiem,
Ramatas līdz pat Sedai, teju pa pusi Vidzemes. Viņš uzsvēra, ka patlaban
nav zināms, kā tiks pārvaldīts tik liels novads, jo nav zināms, kas
notiks uz vietas pagastos.
“Patlaban ne man kā pašvaldības vadītājam, ne iedzīvotājiem nav
pārliecības, ka iekļaujoties Valmieras novadā, visi Kocēnu novadu
veidojošie pagasti piedzīvos vienlīdzīgu izaugsmi, drīzāk notiks
pretējais,” pieļāva pašvaldības vadītājs.
Viņš atzina, ka domstarpības ar partijas vadību par ATR jautājumiem
bijušas jau pirms vairākiem mēnešiem. Olmanis uzskata, ka tas, kā
pārvaldīt pašvaldību, labāk redzams uz vietas, “nevis, sēžot Rīgā”. “Tas
ir pilnīgi normāli, ka mums domas par ATR nesakrīt,” piebilda Olmanis.
LETA jau ziņoja, ka 46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli
ir vērsušies Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī
trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.
Pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir
nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam
paredzēts īstenot “nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo
reformu” (ATR).
Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR
īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā
tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise esot parādījusi, ka
dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs,
valdība neesot spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas
deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts
un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.
Vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši Jaunjelgavas, Salacgrīvas,
Alsungas, Viesītes, Kandavas, Vecumnieku, Cesvaines, Alojas, Kocēnu,
Mazsalacas, Iecavas, Rūjienas,
Baltinavas, Vecpiebalgas, Engures, Ikšķiles, Rugāju, Jaunpils,
Burtnieku, Alūksnes, Naukšēnu, Rundāles, Auces, Strenču, Raunas,
Baldones, Skrīveru, Aknīstes, Varakļānu, Salas, Ilūkstes, Sējas,
Carnikavas, Krustpils, Kārsavas, Skrundas, Rojas, Limbažu, Ozolnieku,
Inčukalna, Mārupes, Pāvilostas, Durbes, Tērvetes, Pārgaujas un Jēkabpils
novadu pašvaldību vadītāji.
Vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši arī pieci pašvaldību
priekšsēdētāji, kuri pārstāv esošās Saeimas koalīcijas partijas –
“Vienotību” un nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK. Vēstuli parakstījis Jaunjelgavas novada domes
priekšsēdētājs Guntis Lībeks (VL-TB/LNNK), Krustpils mērs Kārlis Pabērzs
(V), Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis (VL-TB/LNNK), Iecavas
novada mērs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK) un Engures novada domes
priekšsēdētājs Gundars Važa (VL-TB/LNNK), kurš reformas dēļ tika
apsvēris iespējas pamest partijas rindas.
Savukārt vēstuli parakstījušie 20 pašvaldību vadītāji ir ievēlēti no
vietējām vēlētāju apvienībām, seši – no Zaļo un zemnieku savienības,
pieci – no Latvijas Zemnieku savienības, četri – no Latvijas Zaļās
partijas, trīs – no Latvijas Reģionu apvienības, pa vienam ievēlēti no
Vidzemes partijas un Reģionu alianses, bet vēl viens no šiem pašvaldību
vadītājiem bijis ievēlēts, bet nu jau izstājies no “Vienotības”.
LETA jau ziņoja, ka Ikšķiles un Varakļānu novada pašvaldības ir
nosūtījušas arī atsevišķu vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot otrreizējai
caurlūkošanai Saeimā nosūtīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021.gada 119 pašvaldību vietā
izveidot 42.
