Ar jauna vēja rādītāja uzlikšanu Bauskas pils centrālā torņa smailē piektdien, 19. jūnijā, būs noslēgušies torņa apjumšanas darbi. Vējrādi rotās Kurzemes-Zemgales hercogistes ģerbonis un lode, kurā glabāsies informācija nākamām paaudzēm.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis pastāstīja, ka lodē ievietos līdz šim izdoto Latvijas eiro monētu kolekciju, torņa konservācijā iesaistīto personu sarakstu, pašvaldības izdevumu «Bauskas Novada Vēstis» un Bauskas pils saglabāšanas un atjaunošanas darbu hroniku no 2008. gada līdz šim brīdim.
M. Skanis sacīja, ka pagājuši divpadsmit gadi, kopš 2008. gada 30. jūnijā Bauskas pils dienvidaustrumu torņa smailē restaurators Milošs Gavenda uzstādīja vēja rādītāju ar erceņģeļa Gabriēla siluetu.
«Gabriēls atnesa Jaunavai Marijai vēsti par Pestītāja un Zakarijam par Jāņa Kristītāja dzimšanu. Erceņģelis Gabriēls ir harmonijas, skaistuma, attīrīšanās un mākslas eņģelis. Par paraugu vēja rādītājam kalpoja Bauskas Svētā Gara baznīcā atrastā vēja rādītāja fragmenti. Vējrāža lodē tika ievietota Bauskas pils saglabāšanas un atjaunošanas hronika, restaurācijas darbos iesaistīto personu saraksts, Latvijas latu paraugu kolekcija, Čehijas kronas un vietējā avīze. Šajā laikā pilnā sparā noritēja hercogu rezidences atjaunošanas pirmās kārtas darbi,» stāsta M. Skanis.
Viņš skaidro, ka pēc senas celtnieku tradīcijas torņu smaiļu lodēs ievieto lādītes vai kapsulas ar dokumentiem, kas vēstī gan par ēkas būvvēsturi, cēlājiem, gan par svarīgākajiem notikumiem. Remontu vai restaurācijas darbu laikā dokumentus no glabātavām izņem, bet to vietā ievieto jaunus vēstījumus nākamajām paaudzēm, pievienojot klāt veco dokumentu kopijas. Tā, piemēram, 2007. gadā, atverot lodi Bauskas Sv. Gara baznīcas smailē, tika atrasti 17. – 19. gadsimta dokumenti, 1812. gada sprediķis, 16 monētas un Kurzemes-Zemgales hercogistes piemiņas medaļa.
M. Skanis uzskaita divpadsmit gadu veikumu: pabeigta Bauskas pils jaunās daļas atjaunošana, kas ietver sevī celtniecības darbus, inženiertīklu izveidi, fasāžu sgrafito dekoratīvās apdares un interjera renesanses dekoratīvā apmetuma konservāciju un restaurāciju, ziemeļu korpusa ārējo akmens kāpņu atjaunošanu, renesanses, manierisma un baroka krāšņu, kamīnu un polihromā grīdas flīžu seguma restaurāciju, kā arī pagalma 17. gadsimta bruģa atjaunošanu.
Pilī uzstādīts lifts apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, izgatavotas vēsturisku gaismas ķermeņu kopijas pils telpām, iekārtotas pils vēstures un interjera iekārtojuma ekspozīcijas. Tiek veikti pilsdrupu konservācijas un pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas un rehabilitācijas būvdarbi.
«Arheoloģiskie izrakumi pierādījuši, ka Bauskas pils jumtus periodiski seguši klostera, bebrastu un holandiešu tipa kārniņi. Centrālā torņa jumts atjaunots ar senākā tipa – klostera veida kārniņiem, kas likti uz kaļķa jumta javas. Lai iegūtu jumta konusveida formu virzienā uz smaili, nepieciešams «noraukt» rindas, lai iegūtu vajadzīgo jumta formas sašaurinājumu. Šāda veida segums pašlaik Latvijā ir tikai trim torņiem – diviem Bauskas pilī un vienam Alūksnes pilsdrupās,» uzsver M. Skanis.
Sarežģīto jumta izbūvi veica SIA «Kaskāde 19» namdari Normunds Blūms, Gvido Dārznieks, Dainis Ķērpis un SIA «Roofline» jumiķi Normunda Vērpeļa vadībā, skārda darbi uzticēti SIA «G. K. Jumti».
