Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir
izstrādājis un nodevis publiskajai apspriešanai jauno kadastrālo vērtību
projektu, kas daudziem īpašumiem paredz kadastrālo vērtību
palielināšanu un varētu stāties spēkā 2022.gada 1.janvārī.
Kā aģentūru LETA informēja TM, jaunās kadastrālās vērtības esot noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā
īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju. TM un VZD aicina pašvaldības un
iedzīvotājus iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo
informāciju tīmekļa vietnēs “kadastralavertiba.lv” un “kadastrs.lv”.
Minētajās vietnēs ir izvietota virkne dažādu informatīvo materiālu, taču “acīs nekrīt” vieglas iespējas nekustamā īpašuma īpašniekam uzzināt gaidāmās kadastrālās vērtības izmaiņas tieši savam īpašumam.
Lauksaimniecībā izmantojamajai zemei esot gaidāms vērtību pieaugums
visā valsts teritorijā sakarā cenu kāpumu tirgū, bet meža zemēm
pieaugumu nosakot novērtējuma pielīdzinājums. Lauksaimniecības ēkām
vērtība praktiski nemainīšoties vai pat samazināšoties nolietojuma
pārrēķina dēļ.
Dzīvokļu grupā kadastrālās vērtības pieaugšot dzīvokļos jauno
projektu ēkās, kas būvētas pēc 2000.gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un dažās
mājās citviet Latvijā, kā arī sērijveida dzīvokļiem ēkās, kas būvētas
līdz 2000.gadam, Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.
Savrupmājām kadastrālās vērtības augšot jauno projektu ēkās, kas
būvētas pēc 2000.gada, īpaši Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās lielajās
pilsētās, kā arī vecākās savrupmājās Rīgā, Jūrmalā un Rīgas ietekmes
zonā. Savukārt vērtība samazināšoties savrupmājām, kas būvētas līdz
2000.gadam teritorijās, kur nav cenu kāpuma.
Ražošanas objektiem kadastrālās vērtības augšot ražošanas apbūves
zemei, “lētajai” apbūves zemei teritorijās, kur apbūves zemes vērtību
līmenis ļoti tuvs zemes vērtību līmenim, kā arī jaunajām ražošanas ēkām,
kuras būvētas pēc 2000.gada, savukārt tās samazināšoties 45
pašvaldībās. Komercobjektiem pieaugums gaidāms jauno projektu ēkās, kas
būvētas pēc 2000.gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas
nozīmes pilsētās, ēkās, kas būvētas līdz 2000.gadam, teritorijās, kur
kāpis nekustamā īpašuma tirgus
(pamatā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā, Ogrē), bet samazinājumi esot
gaidāmi vecajās ēkās, kas būvētas līdz 2000.gadam, teritorijās, kur nav
tirgus cenu kāpums.
Aprēķinot projektētās kadastrālās vērtības, esot ņemti vērā tādi
faktori kā ēkas nolietojums, materiāli, būvniecības periods un citi ēkas
raksturojošie rādītāji. Vērtības noteikšanai esot ņemts vērā īpašuma
novietojums un vides izmaiņas ap īpašumu – kā attīstījusies vai gluži
otrādi degradējusies apkārtējā vide, infrastruktūra – jauni ceļi,
publiskā infrastruktūra u.tml. rādītāji, jo tie tiek ietverti zonējumā.
Nosauktie rādītāji esot galvenie, kas nosaka īpašuma tirgus vērtību.
Pēc valdības uzdevuma – pārrēķināt kadastrālās vērtības, lai tās
atbilstu esošajai tirgus situācijai, TM visu pagājušo gadu strādājusi
pie kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikas pilnveides, lai panāktu,
ka visiem objektiem kadastrālās vērtības tiek aprēķinātas pēc vienādiem
principiem.
“Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu
aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un
pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās
vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un
noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību
atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem.
Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000.gada būvētu
lielveikalu NĪN nekustamā īpašuma
nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju
laikā būvētu ēku,” sacījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Ministrs atzīst, ka daudziem īpašumiem vērtības pieaugs, un, ņemot vērā, ka kadastrālā vērtība ir bāze arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, TM pirms gada sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro.
Kā uzsver TM, tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā
īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo
vērtību 120 000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības. Līdzīgs
princips tiktu attiecināts arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka
šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto 1/5 daļu no kadastrālās
vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būtu 30 eiro.
“Valdības doto uzdevumu esam izpildījuši – kadastrālās vērtības ir
aktualizētas atbilstoši to vērtībām tirgū. Zinot to, ka daudziem
īpašumiem vērtības pieaugs, jau pirms gada aicinājām un aicinām joprojām
Finanšu ministriju kopā ar pašvaldībām atbalstīt neapliekamā minimuma
ieviešanu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā, kas ļoti lielai daļai
Latvijas iedzīvotāju noņemtu nekustamā
īpašuma nodokļa slogu. Tā ieviešana joprojām ir atkarīga no Finanšu
ministrijas un visas koalīcijas politiskās izšķiršanās,” izteicies
Bordāns.
Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas izmantojot
nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013.gadu, savukārt jaunās
projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai tirgū
uz 2019.gada 1.jūliju. “Apzinoties, ka pandēmija var ietekmēt nekustamā
īpašuma tirgu (pārdošanas cenas), esmu uzdevis VZD sekot līdzi
situācijai tirgū un rudenī informēt par iespējamajām izmaiņām, ja tādas
būs,” piebildis Bordāns.
