Dabas skaitīšanā, ko 2016.gadā sāka Dabas aizsardzības pārvalde
(DAP), dabas vērtību apzināšana jeb biotopu kartēšana ir veikta 90% no
apsekojamās teritorijas un teju puse biotopu īpašnieku jau ir saņēmuši
informāciju par viņu īpašumā esošajām dabas vērtībām, aģentūru LETA
informēja DAP dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika.
Biotopu kartēšana šogad noslēdzas, bet kopsavilkums par pirmo visas
Latvijas dabas vērtību inventarizāciju sešās biotopu grupās būs pieejams
nākamā gada otrajā pusē.
Visaptverošā Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo
biotopu apzināšana ir visapjomīgākā no trim projekta aktivitātēm, ko
iedzīvotāji visbiežāk asociē ar dabas skaitīšanu. Tas saistīts ar lielo
iesaistīto personu loku, jo informatīvās vēstules par ekspertu
apsekojumiem jau saņēmuši vairāk nekā 130 000 zemju īpašnieku ikvienā
Latvijas novadā.
Reinika akcentēja, ka dabas skaitīšanas nepieciešamība, procesi,
ieguvumi skaidroti semināros 65 pašvaldībās, ka arī sniegtas atbildes uz
iedzīvotāju jautājumiem.
Vēstule par apsekojuma rezultātiem tiek sūtīta tikai tad, ja
teritorijā ir konstatēts biotops. Zemes īpašnieks ir pirmais, kas uzzina
dabas skaitīšanas rezultātus, pēc tam tie digitālā veidā tiek ievadīti
dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” vietnē “http://ozols.daba.gov.lv/pub”, kur pieejami ikvienam interesentam.
Pateicoties dabas ekspertu vērīgumam un specifiskajām zināšanām,
triju sezonu laikā ir atklātas četras līdz šim nezināmas alas, viens
pilskalns, divas jaunas augu sugas, piecas jaunas sēņu, tostarp divas
piepju sugas, piecas jaunas sūnu sugas, četras jaunas ķērpju sugas,
divas jaunas lielās kosas atradnes un daudzu citus reto sugu jaunas
atradnes, norādīja Reinika.
Jau ceturto gadu visu triju aktivitāšu īstenošanu kopumā nodrošina ap
400 cilvēku. Līdztekus biotopu kartēšanai, to aizņemtās platības un
kvalitātes noteikšanai pēc zinātniski pamatotiem kritērijiem, iegūto
datu pārbaudei un zemju īpašnieku informēšanai, kā arī datu
digitalizēšanai tiek veikta arī 25 esošo īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu, kā arī piecu sugu
aizsardzības plānu izstrāde.
Reinika uzsvēra, ka no sākotnēji plānotajiem 20 ĪADT plāniem, kuru
skaits pērn tika palielināts līdz 25 plāniem, 13 jau ir izstrādāti.
Patlaban notiek aktīvs darbs pie atlikušajiem 12 plāniem, tostarp Gaujas
un Ķemeru Nacionālajā parkā un Lubāna mitrājā. Šo triju lielo
teritoriju aktuālos biotopu datus un jauno, mūsdienām atbilstošo
aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu gaida ne vien iedzīvotāji, bet
arī pašvaldības. Jo dabas vērtību profesionāla apzināšana, izvērtējums
un plānā iekļautie izspriestie priekšlikumi paver ceļu to ātrākai
īstenošanai ar ES fondu atbalstu. Tādēļ DAP aicina iedzīvotājus,
pašvaldības un citus interesentus aktīvi iesaistīties plānu izstrādē,
lai visi priekšlikumi tiktu analizēti savlaicīgi un konstruktīvi, teica
Reinika.
No pieciem sugu aizsardzības plāniem pašlaik ir izstrādāts plāns sugu
grupai “Pūces”. Dīķa naktssikspārņa un sugu grupai “Roņi” plāns ir
izstrādes finiša taisnē. Plānots, ka šie plāni līdz ar platausainā
sikspārņa un sugu grupas “Dzeņi” plānu tiks izstrādāti līdz šī gada
beigām, solīja Reinika.
Visas trīs dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta
“Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai
un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātes jāpaveic līdz 2023.gada
31.decembrim. Aktuālā informācija pieejama vietnēs
“www.skaitamdabu.gov.lv” un “www.daba.gov.lv”.
