Lai sekmīgāk novērstu Covid-19 izplatību izglītības iestādēs,
svarīgi nodrošināt klašu savstarpēju nodalīšanu, aģentūrai LETA pauda
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un
profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Speciālists uzsvēra, ka epidemioloģiskā situācija pašvaldībās
attīstās dažādi, kas nozīmē, ka atsevišķi slimības uzliesmojumi
automātiski nenozīmē vienlīdzīgu epidemioloģiskās situācijas
pasliktināšanos visā valsts teritorijā. Līdz ar to vienota kritērija
noteikšana tam, kad, piemēram, būtu pārtraucamas klātienes mācības,
varētu nebūt efektīva.
“Ir diezgan uzmanīgi jāskatās uz epidemioloģisko situāciju – kur, kas
un kad slimo. Ir jābūt rādītājiem, lai pieņemtu lēmumus par izglītības
procesa īstenošanu,” pauda Perevoščikovs, piebilstot, ka ikkatrā
pozitīva Covid-19 gadījumā epidemiologi tik un tā veiks savu izmeklēšanu
un noteiks aizsardzības pasākumus.
Vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu par
mācību procesa nodrošināšanu jaunajā mācību gadā, Perevoščikovs
skaidroja, ka ir jāņem vērā, ka bērnu skaits vienā klasē ir liels,
turklāt bērnu kontakti notiek slēgtās telpās. “Līdz ar to, ja kādam
bērnam tiks konstatēta Covid-19, visticamāk, karantīnā būs jāsūta vismaz
vesela klase. Savukārt ja kontaktu loks būs plašāks, tad karantīnas
nepieciešamība skars vēl lielāku cilvēku skaitu,” pauda speciālists,
uzsverot, ka tāpēc ir svarīgi nodrošināt klašu un grupu atdalīšanu,
tādējādi nodrošinot infekcijas izplatīšanās ierobežošanu.
“Jo labāk tiks kolektīvi viens no otra izolēti, jo mazāks vīrusu izplatības risks,” uzsvēra speciālists.
Perevoščikovs skaidroja, ka saistībā ar divu metru distances
ievērošanu izglītības iestādēs situācija ir sarežģīta, ņemot vērā, ka
skolēni ļoti ilgstoši uzturas vienā telpā, atgādinot, ka, piemēram, uz
darba kolektīviem jau tagad nav tik stingras prasības par divu metru
distances ievērošanu.
Ņemot vērā IZM plānu lemšanu par izglītības procesa nodrošināšanu
uzticēt pašvaldībām, Perevoščikovs akcentēja, ka SPKC nevarēs konsultēt
katru pašvaldību, ja Covid-19 izplatība skars visu valsti. “Tas nav
reāli no kapacitāte viedokļa. Ja slimība koncentrējas atsevišķās
pašvaldībās, tad par šīm lietām varam runāt atsevišķi. Bet, ja katrā
pašvaldībā būs konstatēts uzliesmojums, tad būs jāpieņem centralizēts
lēmums visā valstī,” pauda speciālists.
Viņš arī akcentēja, ka gripas sezonā īpaši svarīgi būs sekot līdzi
tam, kāpēc skolēni nav skolā, saprotot, vai saslimušajiem skolēniem nav
konstatēta arī Covid-19.
LETA jau ziņoja, ka IZM pašlaik neplāno noteikt konkrētu rādītāju,
pie kura mācībām no klātienes režīma būtu jāpāriet daļēji attālinātā vai
attālinātā režīmā, jo ministrija to plāno atstāt katras pašvaldības
ziņā.
Kā aģentūrai LETA atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, otrdien ministrija rīkoja sanāksmi,
kurā ar dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem tika
izskatīts MK noteikumu projekts par mācību procesa organizēšanu, kuram
būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību
vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts, pie kāda
saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas
mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā – pašvaldībai pašai
būs jālemj pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai
noteiktā izglītības iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību
pārtraukšanu.
“Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B,” pauda Vanaga.
