Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares pārstāvji Rīgā organizēja piketu, aicinot valdību saklausīt viņu pretenzijas un pieņemt grozījumus izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikumos. Piketētāji uzskata, ka valdības pieņemtie lēmumi ir negodīgi pret skaistumkopšanas nozari.
Piketu, kas notika 23. novembrī, organizēja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija. «Piketā nebijām daudz – noteikumi neļauj pulcēties vairāk par 50 personām. Ja varētu, mēs būtu vairāk nekā tūkstotis no visas Latvijas. Tomēr organizatoru pārstāve zvanīja un lūdza neierasties vairāk, nekā paredzēts, lai nepārkāptu noteikumus. Policistu un mediju bija vairāk nekā piketētāju,» stāsta baušķeniece Līga Ružello, kas piketā Bausku pārstāvēja kopā ar Sandru Sviķi.
Abas speciālistes jau ir pieredzējušas manikīra meistares – L. Ružello strādā 21 gadu, S. Sviķe – 15 gadus. Labi pārzinot savu profesiju un skatot Ministru kabineta noteikumus, kas saistīti ar ārkārtējās situācijas ieviešanu un ierobežojumiem, viņas uzskata, ka negodīgums pret skaistumkopšanas nozari ir acīmredzams.
«Mums ir aizliegts strādāt jau no 9. novembra. Sākusies trešā nedēļa bez darba. Paskaidrojuma par to, kāpēc mēs esam tik ļoti bīstamas, nav. Meitenēm darbā ir uzstādītas plastikāta caurspīdīgas sienas, apakšā caurumiņš, kur izbāzt rokas. Pat nedomājot par «Covid-19», izmantojam cimdus un maskas. Klienti tikai uz pierakstu – viens aiziet, otrs atnāk, nekādas rindas kā Padomju Savienībā nav. Mēs taču esam viens pret vienu, neviena cita telpā nav. Mums ir ļoti nopietns pastāvīgo klientu loks, es taču neņemu no ielas jebkuru. Klienti arī ir ļoti atbildīgi – ja ir slimi, tad nenāk,» stāsta L. Ružello, paužot neizpratni, kāpēc aizliegta tieši viņas darbības nozare.
Manikīres cer, ka piketu valdība pamanīs, taču viņas uztrauc vienaldzība no ministru puses. 9. novembrī valstī ieviesa ārkārtējo situāciju, bet jau 11. novembrī portālā latvija.lv 13 tūkstoši cilvēku nobalsoja par to, lai pārskata šos noteikumus. Valdība uz to nereaģēja. «Frizieres drīkst strādāt, un mēs ne – tā ir lielākā netaisnība, ko jūtam, un tā jau nav frizieru vaina. Atšķirības taču īsti nav. Turklāt sievietēm, kas nāk pie mūsu speciālistēm, nagiem un pirkstiem ir arī veselības problēmas. Tagad viņām nevaram palīdzēt. Sievietes grib labi izskatīties, zvana, pārdzīvo. Ko darīt?» retoriski jautā L. Ružello.
