Zemgales Attīstības padome (ZAP) pirmajā redakcijā apstiprinājusi un publiskajai apspriešanai nodevusi Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības programmas 2021.- 2027.gadam projektu, portālu informēja ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Viņš atklāja, ka minētā dokumenta izstrāde aizsākās mazliet vairāk nekā pirms gada un
tā tapšanā, ieguldīts liels un pacietīgs darbs, kas saistīts ar
apjomīgas informācijas un datu ievākšanu, apstrādi un analīzi, dažāda
līmeņa speciālistu plašu iesaisti. Ņemot vērā Covid – 19 vīrusa
pandēmijas izraisītos mobilitātes ierobežojumus valstī, pārsvarā
attālināti notikušas deviņu tematisko darba grupu sanāksmes ar reģionā
ietilpstošo 22 pašvaldību attīstības plānošanas un citu speciālistu, kā
arī ar valsts institūciju deleģētu pārstāvju piedalīšanos.
Par sava
veida atspēriena platformu jaunā dokumenta izstrādē zemgalieši,
līdzīgi kā kolēģi citos reģionos, izmantojuši definētos mērķus, kas
ietverti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), Reģionālās politikas
pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam un pašu reģionā apstiprinātajā
Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2015. – 2030.gadam.
Topošā dokumenta vairāk nekā 200 lappusēs ietverta esošās situācijas
analīze, tostarp dabas un cilvēkresursu, infrastruktūras, apdzīvotības
un attīstības centru sniegto pakalpojumu, ekonomikas un reģiona
veiktspējas, sabiedrības drošības, sadarbības un funkcionālo saišu
novērtējums, kā arī SVID analīze. Administratīvi teritoriālās reformas
ietekmes raksturojumā redzams, ka pēc gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām
nākamajā vasarā ZPR pašreizējo 22 pašvaldību vietā paliks vairs tikai
sešas – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novads, kā
arī valsts pilsēta – Jelgava. J. Kālis atzīmē, ka līdz šim platības
ziņā reģionā lielākais – Jelgavas novads pēc reformas kļūs par mazāko,
bet Jēkabpils novads kopā ar Jēkabpils pilsētu – par lielāko.
ZPR telpiskās attīstības plānotājs Sergejs Gemma, prezentējot
topošo programmu, secināja, ka iedzīvotāju skaits, līdzīgi kā visā
valstī, pakāpeniski samazinās. Pērnā gada sākumā Zemgales
reģionā bija 228 409 iedzīvotāji, kas ir par 0,8% mazāk nekā vēl pirms
gada, taču darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir 61,2%, kas ir nedaudz
lielāks nekā vidēji valstī (60,9%).
Bezdarba
līmenis pakāpeniski samazinās, 2020.gada septembrī Zemgalē sasniedzot 7,1%. Viszemākais tas bija Iecavas un Ozolnieku novadā, kā arī Jelgavas pilsētā.
«Attīstības vīzijā paustais, ka Zemgalei
līdz 2030.gadam jākļūst par konkurētspējīgu, zaļu reģionu Latvijas
vidienē, sasaucas ar reģiona attīstības stratēģisko mērķi “Apdzīvotas
pilsētas un lauki Zemgalē “, nosakot,
ka galvenais virzītājspēks mērķa sasniegšanā ir izglītots, radošs un
uzņēmīgs cilvēks, konkurētspējīga un inovatīva ekonomika, ilgtspējīga,
kvalitatīva un iekļaujoša dzīves vide pilsētās un laukos. Savukārt
reģiona ekonomiskais profils aptver četrus galvenos specializācijas
virzienus: bioekonomika, lauksaimniecība un tās produktu pārstrāde,
dabas resursu apsaimniekošana, apstrādes rūpniecība kā pilsētu
specializācija, tūrisms un amatniecība kā reģiona identitātes zīmols.
Tāpat nav mazsvarīgi, ka jaunajā Programmā atspoguļojumu guvis jau
agrāk ar Eiropas Savienības atbalstīto projektu atbalstu izstrādātais
reģiona Mobilitātes plāns 2021.-2027.gadam, kur definēts mērķis uzlabot
iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un kravu nogādi, samazinot ietekmi uz
apkārtējo vidi, kā arī Reģionālais ainavas un zaļās infrastruktūras
plāns, kas ir pirmais šāda veida dokuments valstī un Enerģētikas rīcības
plāns 2018.-2025.gadam. Vērtējot paveikto Programmas pirmās redakcijas
izstrādē, Zemgales politiķi ieskicēja
vairākus problēmu jautājumus, kas risināmi tās pilnveidē. Tie saistīti,
piemēram, ar ātrvilciena «RAIL Baltica» līnijas izbūvi,» akcentēja J. Kālis.
