Ņemot vērā, cik izaicinošs bijis 2020./2021.mācību gads skolās,
Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un
Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) uzsver nepieciešamību
nākamo mācību gadu nodrošināt pamatā tikai klātienē, savukārt
attālinātās mācības paredzēt tikai tad, ja valsts piedzīvo ļoti nopietnu
epidemioloģisko situāciju.
LIVA valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns aģentūrai LETA norādīja,
ka šis mācību gads ir bijis raibs gan no lēmumu, gan no dažādo pieeju
īstenošanas reģionos viedokļa. Šis mācību gads īpaši izcēla katras
skolas atšķirību – pāreja uz neklātienes mācībām “spilgti iezīmēja”,
kuros reģionos ir moderna un tehnoloģiski nodrošināta izglītības iestāde
un kuros reģionos nav. Kā skaidroja Kalvāns, skolēni klātienē šo
atšķirību tik drastiski neizjuta, kā to izjuta ar attālinātajām mācībām.
Skolas, kurām bija viss nepieciešamais – pamatā tehniskais
nodrošinājums un finansējums – efektīva attālinātā mācību darba
ieviešanai, Covid-19 pandēmijas mācību gadu varēja “pārciest ar sausām
kājām”. Savukārt skolas, kurām nebija šādas iespējas, bija jādomā jauni
mācību modeļi, veidi. Tāpat mācību procesu ietekmēja ģimenes sociālais
stāvoklis un arī pašvaldību “rocība”. Kā pauda LIVA vadītājs, visgrūtāk
gāja tiem, kuriem bija zems sociālais stāvoklis ģimenē, skola bez
moderniem risinājumiem vairumā un pašvaldība, kurai nebija papildu
finansējuma mācību procesa atbalstam.
“Mēs kļuvām dažādi – gan ātrumā, gan mācību procesā, gan pieejā.
Katrs darījām pilnīgi citādāk – strādājām pa dienām, nedēļām, maiņām.
Citi deva datorus, planšetes, bet citi gaidīja uz Izglītības un zinātnes
ministriju vai pašvaldību,” pauda Kalvāns, piebilstot, ka skolas
skatījās viena uz otru un mācījās.
Kā atklāja Kalvāns, klīstot “leģendas”, ka atsevišķu reģionu skolām
nācās dot privātos datorus, no skolu telpām tika ņemti datori ārā.
Datorus meklēja gan interešu centros, gan administrācijās tikai, lai
palīdzētu skolēniem nodrošināt attālinātās mācības. “Smieklīgi un
skumīgi reizē,” pauda LIVA valdes priekšsēdētājs.
Runājot par skolēnu sniegumiem 2020./2021.mācību gadā, Kalvāns
skaidroja, ka būs novadu un pilsētu skolas, kurās attālinātais mācību
process zināšanu līmeni nebūs ietekmējis, bet tajā pašā laikā – būs
reģioni, kur zināšanu trūkums būs redzams skolēnu sniegumos
diagnosticējošos darbos un centralizētajos eksāmenos. Taču šos
rezultātus varēs uzzināt vien vasaras beigās.
Pēc Kalvāna sacītā, skolēni jau otro gadu ļoti rūpīgi izvērtēja,
kurus centralizētos eksāmenus kārtos. Ņemot vērā, ka Valsts izglītības
satura centra (VISC) pieeju par trīs obligātajiem eksāmeniem šogad, LIVA
pārstāvis atzina, ka ļoti daudz skolēni atteicās no vēstures eksāmena.
Iemesls tam ir prasības, lai iestātos augstskolā, un, pēc skolēnu
aprēķiniem, šis eksāmens nešķita visnozīmīgākais, lai kārotu. Līdzīgu
situāciju varēja novērot arī pagājušajā gadā, viņš papildināja.
Savukārt tiem skolēniem, kuriem mācību gads dažādos priekšmetos gājis
grūtāk, būs iespēja sniegumu uzlabot “pagarinātajā gadā”. Kalvāns
norādīja, ka “pagarinātajā gadā” skolas spēs palīdzēt skolēniem apgūt
mācību laikā nesaprasto, neapgūto, lai skolēnu varētu pārcelt nākamajā
mācību klasē. Taču skolēnu “zināšanu robus” vislabāk raksturos
diagnosticējošo darbu un centralizēto eksāmenu rezultāti.
Jautāts, kas IZM būtu jāņem vērā, gatavojoties jaunajam mācību gadam,
Kalvāns uzsvēra, ka ministrijai stingrāk koalīcijā jāiestājas par
klātienes mācībām un tikai ekstrēmos gadījumos, piemēram, divu nedēļu
kumulatīvais rādītājs pārsniedz 800 slieksni uz 100 000 iedzīvotājiem,
ir pieļaujamas attālinātas mācības. Izglītības nozarē pārstāvji ir
vienisprātis, ka mācībām klātienē ir jānotiek pat, ja valstī ir
aizslēgti veikali, kino, teātri. Savukārt izņēmums varētu būt
augstskolas, jo to pieļauj skolas specifika.
Kā norādīja Kalvāns, skolas ir gatavas nodrošināt visus epidemioloģiskos drošības nosacījumus, bet mācībām ir jābūt klātienē.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA atzīmēja, ka
aizvadītais mācību gads ir vērtējams kā ļoti labs. Taču tas neizslēdz,
ka attālinātais mācību gads bija nopietns pārbaudījums gan skolotājiem,
gan skolēniem, gan vecākiem.
Viņa uzsvēra, ka pēc šī mācību gada neatbildēti jautājumi ir par
komunikāciju un savstarpējo sadarbību, lai pašvaldības un izglītības
iestādes spētu reaģēt ātrāk uz valsts lēmumiem. Tāpat arī spētu
savlaicīgāk sagatavoties un būt atbilstoši prasībām, lai organizētu
efektīvu mācību procesu. Būtisks aspekts ir arī par strīdu mazināšanu
starp valsti un skolām, jo 2020./2021.mācību gadā ļoti daudz laika
prasīja pārliecināšana par politiskajiem lēmumiem, kam sekoja ilgstoša
skaidrošana. “Tas nereti prasīja daudz laiku no nozaru organizācijām,
lai visi būtu vienā informācijas līmenī,” sacīja Vanaga.
Runājot par sekmēm, Vanaga norādīja, ka risinājums “nesekmīgajiem”
tika rasts, taču tas varēja notikt savlaicīgāk. Viņa atzina, ka patieso
skolēnu zināšanu sniegumu varēs novērtēt rudenī, kad atsāksies klātienes
mācības. Pēc arodbiedrības vadītājas paustā, skolotāji nojauš, ka daļai
skolēnu mācībās palīdzējuši vecāki, brāļi un māsas, līdz ar to
klātienes mācības atklās reālo situāciju par zināšanām.
Vanaga uzsvēra, ka attālinātais mācību process nav bijis arī bez
ieguvumiem – gan skolotāji, gan skolēni apguva jaunas prasmes, ko,
iespējams, klātienes mācībās nevarētu tik strauji apgūt. Taču arī LIZDA
ieskatā attālinātais mācību process ir jāatstāj tikai ārkārtas
apstākļiem un skolēniem ir jāatgriežas klātienes mācībās. “Tiešo
kontaktu nevar aizstāt attālinātais darbs,” pauda Vanaga, piebilstot, ka
attālinātās mācības varētu saglabāt arī kā iespēju, lai varētu turpināt
pilnveidot prasmes.
Savukārt kā rekomendāciju IZM, gatavojoties nākamajam mācību gadam,
LIZDA rosināja nopietni gatavoties klātienes mācību rīkošanai no rudens,
kā arī savlaicīgas informācijas nodrošināšanu visos izglītības līmeņos.
LIZDA uzsvēra, ka uz nākamo mācību gadu IZM ir jāspēj sagatavot visi
nepieciešamie mācību materiāli, tostarp digitālā formātā, lai krīzes
situācijā nozare būtu gatavāka nekā iepriekš.
LIZDA uzsver arī profesionālo atbalstu un pilnveides kursu
nepieciešamību, kā arī IZM solītās supervīzijas, lai pedagogs būtu
sagatavotāks un motivētāks jaunajam darba cēlienam.
