Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S)
apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
“Par” viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, “pret” – pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.
No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas
Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt
inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum –
spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot
vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas
personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana
ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas
starpniecību.
Ādamsona kolēģis Igors Pimenovs (S) debatēs teica, ka
Ģenerālprokuratūras vēstuli un Valsts drošības dienesta ziņojumu par
Ādamsona izdošanu bija saņēmis tikai piecas minūtes pirms sēdes, un
viņam neesot bijusi iespēja iepazīties ar dokumentu saturu. “Es nevaru
atļauties pieņemt tik atbildīgu lēmumu man atvēlētajā laikā,” teica
Pimenovs, piebilstot, ka viņam grūti secināt, kas tie bijuši par
nopietniem iemesliem un cēloņiem, kā rezultātā parlamentāriešiem
jāpieņem šāds lēmums. Viņš teica, ka balsojumā atturēsies.
Tikmēr Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka bija
Saeimas priekšsēdētājs laikā, kad Saeima savulaik neatbalstīja
kratīšanas atļaušanu tā laika deputāta Aināra Šlesera mājās. Daudze
pauda, ka līdzīgi kā Šleseram tolaik, arī šodien Ādamsonam mājās būs
perfekta kārtība un nekas netiks atrasts. Reizē Daudze norādīja, ka
balsos par Ādamsona izdošanu apcietināšanai.
Savukārt deputāte Karina Sprūde (“Likums un kārtība”) norādīja, ka
šādās prasībās attiecībā uz deputātiem vienmēr balsos “pret”, izņemot,
ja lieta būs saistīta ar cilvēku dzīvībām vai bērniem.
Parlamentārietis Ēriks Pucens (KPV LV) pauda, ka Saeima ne pirmo
reizi nonāk pie šādiem balsojumiem un ka viņš balsos par izdošanu, jo
deputāti nav tiesneši. Politiķis atgādināja, ka Saeima jau iepriekš ir
balsojusi par vairāku koalīcijas deputātu izdošanu un pašlaik koalīcijas
un opozīcijas deputātu attiecība šādos gadījumos ir četri pret viens.
Kursīte-Pakule iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka komisijas sēdē
prezentētie pierādījumi bija tādi, kuri neizsauca kādas iebildes vai
komentārus, kā tas ir bijis citos gadījumos, kad ticis lemts par
deputātu izdošanu.
Saeimas sēdē parlamentāriete atklāja, ka komisijā deviņi deputāti atbalstīja Ādamsona izdošanu, kamēr divi politiķi atturējās.
Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja
izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra Saeimu lūdza piekrist deputāta Ādamsona kratīšanai, aizturēšanai un apcietināšanai.
Lēmuma projektā, ko Saeimas prezidijā iesniedza parlamenta Mandātu,
ētikas un iesniegumu komisija, teikts, ka tas ir par piekrišanu 13.
Saeimas deputāta Ādamsona kratīšanai, par kratīšanas veikšanu Saeimas
deputāta dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai
un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un
kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
