Vieniem slēgta, citiem atvērta

Mežotnes pils durvis vairāk kā gadu ir slēgtas, bet, neskatoties uz to, dažiem ir izdevies krāšņajā namā sarīkot pasākumu. Ne pie ēkas durvīm, ne īpašuma turētāja -VAS “Valsts nekustamie īpašumi”- mājaslapā nav atrodama informācija par iespējām telpas iznomāt, taču acīmredzami tas netraucē kādai sabiedrības daļai tur iekļūt.

Pirms nedēļas, 16. jūlijā, vairāki partiju apvienības “Jaunā Vienotība” pārstāvji sociālajos tīklos dalījās ar fotogrāfijām no Mežotnes pils un tās apkārtnes, vēstot, ka šeit pulcējušies, lai apstiprinātu partijas programmu un sarakstus Saeimas vēlēšanām, diskutētu par aktuāliem jautājumiem un priecātos par satikšanos un kopā būšanu.

“Bauskas Dzīve” skaidroja, vai politiķi ir priviliģētākā kārtā, ka var organizēt pasākumu īpašumā, kur ikdienā interesentiem iekļūt liegts.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Nekustamo īpašumu iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane informēja, ka 2017. gada 15. septembrī starp VNĪ un SIA “CV-R” tika noslēgts Mežotnes pils nomas līgums, kas noteica, ka īpašumu nomnieks izmantos tikai viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma  un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām. Ņemot vērā uzņēmēja parādsaistības pret Valsts ieņēmumu dienestu, VNĪ bija spiesta nomas līgumu 2021. gada aprīlī pārtraukt.

“Pēcpandēmijas perioda radītajā ekonomiskajā situācijā alternatīva nomnieka meklēšana nav risinājums, tādēļ šobrīd Mežotnes pils netiek piedāvāta ilgtermiņa nomas tiesībām, taču ikvienam ir tiesības pieteikties īstermiņa telpu nomai,” skaidroja A. Feldmane.

Viņa norādīja, ka konkrētais nomnieks – politisko partiju apvienība “Jaunā Vienotība” – pieteicās nomas tiesībām, iesniedzot nomas tiesību pieteikuma iesniegumu uz vienu kalendāro dienu – iekšēja rakstura pasākuma organizēšanai. Nomnieka iesniegums tika izskatīts un, atbilstoši iznomāšanas komisijas lēmumam, ticis pieņemts lēmums piešķirt nomas tiesības, samaksājot nomas maksu 1300 eiro apmērā.

Kopš iepriekšējā nomas līguma pārtraukšanas par Mežotnes pils īstermiņa nomu ir bijuši četri interesenti. “Mežotnes pili un tās parku ir iespēja izmantot īstermiņa nomai gadījumos, ja ir nepieciešamas tikai telpas, neiekļaujot viesmīlības pakalpojumus, piemēram ēdināšanu, numuriņu apkalpošanu, u.tml., kā bija politiskās partijas pasākuma gadījumā. Ņemot vērā, ka biežāk īstermiņa nomas iespējas izmanto dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, kāzām, kurām ir nepieciešams pilns viesmīlības pakalpojumu klāsts, kurus kapitālsabiedrība nenodrošina, publiski informāciju par iespēju nomāt pili un tās parku nepublicējam,” vēstīja A. Feldmane.

Vaicājot, ja publiski nekur informācija nav pieejama, kā tad dažiem tomēr ir izdevies uzzināt par īstermiņa nomas iespējām, A. Feldmane paskaidroja, ka ikviens ar kapitālsabiedrību var sazināties, izmantojot interneta vietnē www.vni.lv pieejamo kontaktinformāciju.

Pils turpmākais liktenis gan pagaidām ir neziņas plīvurī tīts. Iepriekš tika ziņots, ka tiks izvērtēti vairāki ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā.

A. Feldmane atzīmēja, ka Mežotnes pils ir kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīga daļa. Kopīgai pils kultūrvēsturiskā mantojuma nākotnes pielietojuma definēšanai kopš 2021.gada maija, VNĪ kopā ar nozares ekspertiem no Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes un Kultūras ministrijas, strādā pie vienotu nekustamo īpašumu kultūras mantojumu kritēriju izstrādes. Informatīvais ziņojums par kopīgās darba grupas izstrādātajiem kritērijiem tuvākajā laikā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc informatīvā ziņojuma izstrādes kapitālsabiedrība varēs pieņemt lēmumu par turpmāko Mežotnes pils pielietojumu.

Tālab šobrīd Mežotnes pilis publiski nemeklē nomnieku, jo, izstrādājot nekustamā īpašuma attīstības plānus un dibinot nomas tiesības, ir jāņem vērā nekustamā īpašuma pielietojuma mērķis un ilgtermiņa attīstības plāni, kas tiks izstrādāti pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas.

Vienlaikus VNĪ turpina nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos, vēsturiskās ēkas saglabāšanu un apsardzi. Īpašuma pārvaldīšanā ietilpst: teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze, videonovērošana un ugunsdrošības nodrošināšana, norēķini par nekustamā īpašuma nodokli un apdrošināšanu, u.c. pasākumi. Pirmo sešu mēnešu laikā nekustamā īpašuma uzturēšana izmaksājusi aptuveni 55 000 eiro. Šobrīd vēl tiekot strādāts pie provizorisko gada uzturēšanas izmaksu apkopojuma.

Straujais energoresursu cenu kāpums, licis domāt par apkures veida maiņu Mežotnes pilī. Ziemas periodā apkure tiek saglabāta minimālā režīmā, lai nodrošinātu ēkas un tajā esošo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Līdz aizvadītās apkures sezonas noslēgumam siltumenerģiju nodrošināja autonoma gāzes apkures sistēma, sākot ar jauno sezonu, nepieciešamo siltumenerģiju nodrošinās Mežotnes pagasta zemnieku saimniecība “Priežmales”. Lūdzot precizēt informāciju, tika paskaidrots, ka līgums tiek slēgts par siltumenerģijas piegādi, neprecizējot siltumenerģijas avotu.

Saskaņā ar “Lursoft” informāciju saimniecības “Priežmales” pamatdarbības veidos norādīta graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana. Uzņēmums pērn strādājis ar 1 751 859 eiro apgrozījumu un guvis 434 130 eiro peļņu. Zemnieku saimniecības vienīgā īpašniece ir Eva Cielava.