www.bauskasdzive.lv
Bauskas novada dome atvēlējusi papildu 94 284,54 eiro finansējumu projekta “Viļa Plūdoņa muzeja dzīvojamās mājas restaurācija” īstenošanai. Minēto finansējumu projekta īstenošanai paredzēts piešķirt no 2023.gada budžeta, portālu informēja Bauskas novada pašvaldībā.
Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja „Lejenieki” ansamblis sastāv no dzīvojamās mājas un vairākām saimniecības būvēm, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko vērtību un ir publiski pieejams. Muzeja galvenais uzdevums ir vēstīt par dzejnieka V. Plūdoņa dzīvi un daiļradi.
Jau 2017. gadā tika veikta kūts un klēts restaurācija, taču dzīvojamās mājas tehniskais un vizuālais stāvoklis uzskatāms par neatbilstošu kultūras pieminekļa statusam. Daudzi ēkas būvelementi un detaļas (piemēram, logi, durvis, apkures ietaises u.c.) būvēti, nerespektējot ne mājās oriģinālos paraugus, ne V. Plūdoņa dzīves laika prototipus, telpu apdare pašreizējā stāvoklī neatbilst dzejnieka dzīves laika situācijai. Mājas veranda ir kritiskā stāvoklī. Lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, sagaidot dzejnieka 150 gadu jubileju 2024.gadā, Bauskas novada domē tika nolemts veikt Viļa Plūdoņa muzeja dzīvojamās mājas restaurāciju.
Pagājušā gada beigās tika izsludināts iepirkums šo darbu veikšanai. Šī gada janvārī Bauskas novada pašvaldības iepirkumu komisija pieņēma lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības SIA “Warss+” iepirkumā par tiesībām veikt Viļa Plūdoņa muzeja dzīvojamās mājas restaurāciju atbilstoši SIA “Livland Group” izstrādātajam būvprojektam.
Iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši četri pretendenti. Bauskas novada uzņēmums SIA “Kaskāde 19” piedāvāja visaugstāko cenu – 552 518,60 eiro bez PVN – un 60 mēnešu garantiju. Pilnsabiedrības “Aidaco Group” piedāvājums bija 449 000 eiro, SIA “RERE Meistari” aprēķinātā summa bija 425 520,40 eiro, bet vislētāko cenu sagatavoja SIA “Warss+” – 312 042, 65 eiro (visas summas norādītas bez PVN). Visiem uzņēmumiem piedāvātais garantijas periods noteikts 84 mēneši. Par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu komisija atzina SIA “Warss+” piedāvājumu.
Maija beigās Ministru Kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas izvērtētos augstas gatavības pašvaldību mērķdotāciju investīciju projektus, kuru vidū bija arī “Viļa Plūdoņa muzeja dzīvojamās mājas restaurācija”, taču pārbūves darbi šajā objektā netika uzsākti.
Bauskas novada domē skaidroja, ka šī gada 5.jūlijā Bauska novada pašvaldība saņēma SIA “Warss+” vēstuli, kurā uzņēmējs informēja par to, ka piedāvājums Viļa Plūdoņa muzeja dzīvojamās mājas restaurācijai tika sagatavots pilnīgi citos apstākļos, proti, pirms kara darbības sākšanās Ukrainā. Saistībā ar izmaksu pieaugumu teju visos segmentos, kā arī, ievērojot paredzamo cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē, būvnieks nevar nodrošināt kvalitatīva darba veikšanu iepriekš plānotā finansējuma ietvaros un objektīvu iemeslu dēļ atsakās noslēgt līgumu par Viļa Plūdoņa muzeja dzīvojamās mājas restaurācijas darbu veikšanu.
Tālab pašvaldība sludināja jaunu konkursu, kurā pieteicās trīs pretendenti, un zemākās cenas piedāvājums atkal saņemts no SIA “Warss+”, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vietējais uzņēmums SIA “Kaskāde būve” tika izslēgts no vērtēšanas, jo piedāvājums neatbilda konkursa nolikuma prasībām, kas nosaka, ka pretendenta katra gada finanšu apgrozījums iepriekšējos trīs pārskata gados katrā gadā nav mazāks par 600 000 eiro bez PVN. Bauskas novada dome 1. septembrī noslēdza līgumu ar SIA “Wars+”.
Līguma summa saskaņā ar tāmi ir 389 963,76 eiro bez PVN, būvuzņēmējam darbi jāizpilda līdz 2022. gada 9. decembrim.
ja ne zog, tad vismaz izsaimnieko. Cik sen kā foto redzamajā ēkā jau “ieguldīja” desmitiem tūkstošu, bet tā ēka dabā tāda pavisam maziņa….
nosolīt zem reālajām izmaksām un tad “atsist” zaudēto ar uzviju uz it kā inflācijas sadārdzinājumu un projekta nepilnību (tādu šādos projektos nekad netrūkst) rēķina. Iz valstis, kur šādos konkursos augstāko un zemāko piedāvājumu uzreiz atmet, un izvērtēšanu sāk tikai ar puslīdz reālu ciparu iesniedzējiem.
Tam, kam izskatās – faktus studijā, kad attēlā redzamajā ēkā ieguldīja desmitiem tūkstošus eiro? Ja nevari un nezini, tad labāk paklusē, nevis te muldi!
bet izliecies neredzam, to naudu, desmitiem tūkstošu, kas jau ieguldīti šajā ēkā, lai to padarītu līdzīgu Lieldienu olai, samaksāto par ieguldīto darbu un materiāliem, lai iegūtu ēku, kas neatbilst nekādiem kritērijiem. Vai, vispirms nevajadzēja aizbraukt uz Brīvdabas muzeju un apskatīties, kādas tolaik, kaut vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē bija ēkas un no kādiem materiāliem būvētas, ne jau patreizējā “Lieldienu ola”. Tur arī aiziet novada naudiņa, kādu pašvaldības laju iegribu dēļ.
Vai tu vispār zini, ka ir paveikta profesionāla ēkas vēsturiskā izpēte un paredzētie darbi, kas notiks, ir saistīti ar šīs ēkas restaurāciju un atjaunošanu? Bez tam Brīvdabas muzejā redzamajam nav nekāda sakara ar to, kā izskatījās Plūdoņa māja! Nezini neko, tad paklusē, nevis te muldi, dīvāna eksperts!
žēk, ka šie gudrie dīvāna eksperti ir anonīmi. Tautai vajadzētu zināt savus gudros ekspertus, varētu pierunāt startēt vēlēšanās, lai beidzot novads varētu lepoties ar gudriem lēmumiem. Tur būtu, ko būvniekiem, arhitektiem, vēsturniekiem, ārstiem un juristiem un visiem citiem, ko pamācīties, jo izskatās, ka kompetencei robežu nav.
Mērnieks ar zelta collštoku visgudrākais stratēgs par iepirkumiem
Paskaties cik aiziet lidz iecirkņiem. Otrs kas aiziet penšuki un pašvaldības darboņi ar ģimenēm un viss. Pērējiem po— ,vienalga. Diemžēl večuki ir kā bērni-tic pasakām jeb solijumiem: Lūk rezultāts naudas maisam gals vaļā un vecie vēži saimnieko uz nebēdu.
Jānobrauc līdz tai jaunceltnei, jāpasēž krūmos ta jau redzēs ko iebūvē cik aizved uz citu jaunbūvi.
bet, ir jau arī tādi, kā te viens uzradies, kurš apgalvo, ka “Lejenieki” ir unikāla celtne un jau toreiz Plūdons vai kāds cits koka ēkas krāsoja ar “Pinotex” vai līdzīgām krāsām, kā tas redzams tagad dabā. Arī ar “Iecavnieka” krāsām toreiz neviens koka ēku nekrāsoja, un tādēļ tev ieteicu aizbraukt uz Brīvdabas muzeju, lai vismaz iepazītos, kādas un no kādiem materiāliem tajos laikos cēla ēkas. Bet domes lajiem labāk redzams, kā tas tiešām redzams ar Rātsnama ēkas “restaurāciju” – nojaukt un uzbūvēt no jauna, ar mūsdienīgiem materiāliem pēc projektētājas “vīzijas”, ne pēc tā, kāda ēka izskatījās savos “ziedu laikos”.
1. Kur “Lejeniekos” kaut kas ir nokrāsots ar Pinotex-u?
2. Brīvdabas muzejā eksponētas dažādas funkcijas celtnes no visas Latvijas, celtas četru gadsimtu garumā. Ko tieši no turienes vajadzētu ņemt par paraugu “Lejeniekiem”?
3. Tikai nemurgo, ka 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē koka dzīvojamās mājas nekrāsoja. Gan jau kāds sliņķis arī nekrāsoja, bet normāli cilvēki, kuri gribēja, lai tās labi izskatās un ilgi kalpo, to darīja.
4. Katra vēsturiska celtne prasa savu īpašu pieeju. Lai atjaunotu sākotnējā izskatā Bauskas rātsnamu, kuram pirmais stāvs bija nekvalitatīvi uzbūvēts jau sākotnēji un pēc tam nežēlīgi pārbūvēts, bet otrais – jau 19. gadsimtā nojaukts, rekonstrukcija bija vienīgā reālā metode.
5. Kāpēc gan neizmantot lielisko iespēju paklusēt, nevis gvelzt muļķības par lietām, no kurām nesaproti ne tik, cik melns aiz naga?
izskatās, kārtīga “saimniece” uzradusies “Lejeniekiem”, kura zina, ka Brīvdabas muzejā nekādā gadījumā nevar būt “Lejeniekem” līdzvērtīgas ēkas, tad beidz muldēt un aizbrauc apskaties. Labi, tā krāsa var nebūt tieši igauņu ražojums, bet ar tādu neviens laukos un tādā tonī ēkas nekrāsoja, arī Plūdons nebija tik “gaisā pasists”, lai ko tādu atļautos. 300 tūkstoši par “būdiņas” novešanu līdz stāvoklim, kādu to redz “eksperti”, tev pašai smiekli nenāk par savu “asprātību”. Varbūt, pamēģini pastrādāt godīgu darbu, ne izsaimniekot citu nodokļos nomaksāto? Cik zināms, par tādām “memoriālo ēku” uzraudzēm ne visai sen kā strādāja pensionāres un veselības problēmu nomākti cilvēki. Ak jā, tas bija laiks, kad vēl neprata izšķērdēt simtus tūkstošus “kultūrai”, kur ir tur rodas, laba oža.
Vai tad Plūdonis nelietoja pinoteksu? Tas eksperts arī ir no Plūdoņa laikiem? Viņš visu redzēja? Laba veselība tam ekspertam.
Kādam vai kādai tas muzejs ir medusmaize un svietmaize vienlaikus. Vismaz spriežot pēc nervozās un agresīvās reakcijas.
jau tumsoņu naids pret muzejiem nepārsteidz. Visos laikmetos neizglītotā tauta ir nīdusi jebkādas kultūras izpausmes, un arī šie laiki ne ar ko neatšķiras. Nav mainījusies arī padomju laika retorika – ja nestāvi pie virpas vai pufaikā un ķirziniekos nerausti bietes no vagas, tad tas nav godīgs darbs, un tādus tik uz Sibīriju. Vatņiki jūs esat, cienītie aprējēji, ne restaurācijas speciālisti, kā jums labpatīkas domāt. Vatņiki…
Varbūt mazliet jāfiltrē šodienas realitāte? Var pētīt un ekspertēt, bet nešķiest naudu būvniecībā trakas inflācijas apstākļos. Pašvaldības amatpersonas, starp citu, ir atbildīgas par savu rīcibu arī likuma priekšā. Varbūt pēc dažiem mēnešiem naudas pietrūks katlumājām kurināmā iegādei? Tad pašai vai pašam vajadzēs vatņiku.
bet tieši te redzams, kā ar “kultūru” tiek piesegts “garo nagu” iecerētais, ja ne naudas nozagšanā, tad vismaz izšķērdēšanā. 300. tūkstoši par būdiņas “uzfrišināšanu”, kādu to redz “eksperti” un “kultūras cilvēki”- vismaz nesmīdiniet cilvēkus par savām iecerēm. Iecerēm, kuru izpildījums jau redzams pašreizējā “Lejinieku” stāvoklī, līdz kādam to noveda ne jau piesauktie “vatņiki”, bet gan domes speciālist, kas istenībā izrādījās parasti laji, toties paspēja iztērēt tūkstošus, lai tagadēji eksperti pasmietos par veikumu. Ja nav argumentu, tad vismaz oponenti par “vatņikiem’ jānosauc, ja tukšā galvā ne kas labāks nav atrodams….