Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē deputātiem bija jālemj par sadarbībā ar «LEADER» programmu projektu īstenošanu Īslīces kultūras nama zāles izgaismošanai un apskaņošanai. Pēdējais raisīja diskusijas, gan ar pašu lēmumprojektu nesaistītas.
Kopumā dažādu veidu kultūras projektu īstenošana novadā, īpaši piesaistot finansējumu ārpus Bauskas novada budžeta, novada komiteju sēdēs lielas diskusijas nav bijušas. Arī šoreiz projektu atbalstīja, bet viena no situācijām raisīja pilnīgi izmisīgu Bauskas kultūras centra vadītāja un Bauskas novada domes deputāta Jāņa Dūmiņa reakciju.
Nolietota un nepilnīga
Par projektu «Īslīces kultūras nama zāles izgaismošana un apskaņošana» finanšu komitejas sēdē, kas notika 17. februārī, informēja Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone: «Pašreizējā izgaismošanas un atskaņošanas sistēma ir nolietojusies un nepilnīga. Lai nodrošinātu kvalitāti, ir nepieciešams iegādāties un uzstādīt apskaņošanas un apgaismojuma aprīkojumu. Kopējās izmaksas 36 523 eiro un finansējums 32 871 eiro no «LEADER». Līdz 22. martam jāsagatavo projektu iesniegums.»
Šajā brīdī izskanēja salīdzinoši mierīgs J. Dūmiņa komentārs: «Protams, atbalstīšu šo lēmumam projektu, jo ir iespēja iegūt tehniku. Bet gribētu repliku – bijušajā Bauskas novadā Īslīces kultūras nams ir vislabāk aprīkotais kultūras nams. Līdz manai iestādei informācija, ka varētu piedalīties projektu iniciatīvās, neatnāca. Īslīces kultūras namam ļoti bieži ir šādas projektu prioritātes. Atbalstīšu, bet esmu par to, lai visi kultūras nami attīstās.»
Pilsētai netiks
Situāciju mēģināja skaidrot Īslīces pagasta nodaļas vadītāja Sandra Ķisele: «Esam aprīkoti labi, viss kārtībā, bet tehnika nolietojas, pēdējie mikrofoni ir iepirkti 2017. gadā…» Šajā brīdī J. Dūmiņš neizturēja. «Kultūras centram ir kaut kas nopirkts 2005. gadā!» kultūras centra direktors praktiski «uzsprāga». Viņš pieminēja kultūras centra ēkas problēmas un reizē uzsvēra, ka esot jādomā ne tikai par Īslīces, bet arī citu pagastu kultūras namiem. «Tehniku iepērkam, bet ēkas uzturēšana paliek otrajā plānā. Bauskā drīz varēsim vērt durvis ciet, jo nedrīkstēsim ēku ekspluatēt. Nākamreiz, kad ir iespēja pieteikties «LEADER» projektiem, varētu vairāk aprunāties ar kultūras darbiniekiem,» sašutis bija J. Dūmiņš.
Kādu brīdi abi mēģināja runāt pat vienlaikus, līdz situāciju skaidroja I. Tijone. Viņa sacīja, ka Bauska ir reģionālās attīstības centrs un pilsēta, kas attiecīgi nozīmē, ka šeit nevar īstenot «LEADER» projektus, kas ir atvēlēti lauku atbalstam. Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis novērtēja, ka šajā jomā sadarbība bijušajā Bauskas novadā neesot bijusi pietiekami laba. Deputāts Juris Krievs komentēja, ka līdzīgs tehniskais iepirkums Iecavas kultūras namam esot bijis 1999. gadā.
Pārmetumus noraida
Īslīces pagasta nodaļas vadītāja S. Ķisele gan projektu aizstāvēja, norādot, ka lielāko daļu finansējuma plānots atvēlēt Īslīces kultūras nama apgaismojuma sistēmas nomaiņai, kur lielākā daļa ir no kultūras nama celtniecības laika, un ik pa brīdim apgaismojums izslēdzas pats no sevis.
Bauskas novada administrācijas vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka skaidroja, ka projekti veidoti arī citām kultūras ēkām. «Iepriekšējā projektu konkursā no Grenctāles tieši iesniedza divus «LEADER» projektus – skatuves aizkaru un apgaismošanas tehnikai. Katrā reizē ir attīstīti arī citi kultūras centri – Ceraukstes tautas namā skaņa un fasāde, Mežotnes pagasta daudzfunkcionālajā centrā bija remonta darbi, un arī šogad iesniegsim projektu skatuves labiekārtošanai. Gailīšos, Kamardes centrā, ir bijuši trīs projekti. Diemžēl Bauskā nevaram ieguldīt,» tā J. Kalinka.
Deputāts Guntis Kalniņš aicināja aktīvāk šādā situācijās iesaistīties kultūras nodaļai. A. Okmanis pārliecinājās, ka to dzirdējusi kultūras nodaļas vadītāja Antra Ozoliņa. Deputāti lēma jautājumu virzīt uz domes sēdi, kas notiks 24. februārī.
