
Otrdien, 31. janvārī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) konferenču centrā VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) rīkoja konferenci “Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā – iepirkumi un konkurence”. LVC Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze informēja par valsts ceļu remontdarbu plānošanas principiem un 2023. gada būvdarbu sezonā plānotajiem darbu apjomiem.
“Būvdarbu plānošanas process balstās uz diviem pīlāriem: stratēģijas politiski pieņemtas, saskaņotas Ministru kabinetā, kurās ir noteikti mūsu stratēģiskie mērķi un prioritārie maršruti, un pēc tam ir viss pārējais autoceļu tīkls, par kuru mums kā rūpīgam saimniekam ir jāgādā,” sacīja K. Grieze.

Viņš atgādināja, ka 2021. gadā tika pieņemta Valsts autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. Šīs stratēģijas mērķis ir – attīstīt valsts galveno autoceļu tīklu tādu, lai no katra administratīvā centra līdz Rīgas apvedceļam varētu nonākt divās stundās.
“Lai to izdarītu mums jāveido jauna veida ceļi – ātrgaitas maģistrāles. Pie tā arī šobrīd strādājam. Tuvākajā horizontā ir pieci šādi projekti. Visi ir balstīti augstākajā satiksmes intensitātes daļā ap Rīgu un “Via Baltica” posmā uz Lietuvu. Vispirms būtu Rīgas apvedceļu abu pušu pārbūve par ātrgaitas ceļiem,” pavēstīja K. Grieze.
Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi – no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei – 2023.-2025.gadā.
Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti – ar dzelzceļa projektu “Rail Baltica” apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.
Apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta būvniecību varētu pabeigt līdz 2027.gadam, savukārt posmu no tilta līdz Ķekavas apvedceļam – līdz 2029.gadam.
Kā vienu no prioritārajiem projektiem K.Grieze minēja arī Bauskas un Iecavas apvedceļu. “Saskatām kā ļoti vajadzīgu un vēlamies šo projektu realizēt. Finanšu un ekonomiskais aprēķins šim projektam ir veikts. Turpmākajai rīcībai ir vajadzīgs valdības lēmums.
Projekta ieviešanai ir vairāki iespējamie scenāriji. Veikt pa daļām – vispirms Bauskas apvedceļu, tad secīgi Iecavas apvedceļu, tāpat iespējams veikt visu kopā. Šo tad arī gaidām no valdības, lai varētu virzīties tālāk, un teorētiski šī projekta pabeigšana varētu būt 2033. gadā,” tā K. Grieze.