Bauskas novada domes sēdē 27. aprīlī skatīja kolektīvā iesnieguma «Par Bauskas novada vizuālās identitātes saglabāšanu» izvērtēšanas komisijas ziņojumu. Komisijas vairākuma lēmums – turpināt Bauskas novada zīmola izstrādi, kas nozīmē līguma slēgšanu un finansējuma tērēšanu šim mērķim.
Atgādinām, ka iedzīvotāju kolektīvais iesniegums tapa pēc tam, kad pašreizējā Bauskas novada pašvaldības vadība pieņēma lēmumu šogad pasūtīt SIA «Ozols IR» Bauskas novada vizuālās identitātes izveidi par 11 797,50 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Protestu raisīja fakts, ka budžeta izveides laikā pašvaldība nepārtraukti atzina, ka naudas novadam neesot, kā arī tas, ka pašreizējo zīmolu jau veidoja kā apvienotā novada zīmolu. Kolektīvā iesnieguma dalībnieki norādīja, ka arī pašreizējais zīmols ir izmantojums, un saskatīja šajā darbībā lieku naudas izšķērdēšanu. Bauskas novada domes vadība reaģēja uz iesniegumu, izveidojot komisiju iesnieguma izskatīšanai, – komisijas sastāvu apstiprināja Bauskas novada domes sēdē.
Deputātus par komisijas ziņojumu domes sēdē informēja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.
«Ja pietika spēka izlasīt garās sēdes un atreferējumu, kļuva skaidrs, kāds ir ekspertu un uzņēmēju, kā arī sabiedrības pārstāvju viedoklis. Pie vienota slēdziena nenonācām. Iedzīvotāju pārstāvis nevarēja principiāli piekrist. Izrunājām katru punktu un esam nonākuši pie gala slēdziena, ka sāktais darbs ir jāturpina, ka viens pret vienu līdzšinējo identitāti uz jauno novadu pārcelt nevar,» pavēstīja A. Mačeks.
Viņš arī norāda uz turpmāko darbību zīmola izveides jautājumā: «Sabiedrības pārstāvji izteica vēlmi tomēr iesaistīties un pārrunāt šo jautājumu. Varbūt paliks tāds pats. Grūti spriest, es to nevaru tagad pateikt – tas viss būs iedzīvotāju un sabiedrības rokās.»
Deputāte Ināra Pētersone lūdza kopsavilkumu komisijas lēmumam. «Nepiemērot 2020. gadā izstrādāto vizuālo identitāti Bauskas novadam ar saukli «Bauska, kur satiekas» bez plašākas visa novada iedzīvotāju iesaistes un speciālistu veiktās situācijas analīzes un novērtējuma. Uzņēmējdarbības un mārketinga departamentam jāturpina sāktais darbs vizuālās identitātes izstrādei, slēdzot līgumu saskaņā ar veiktās tirgus izpētes rezultātiem, iesaistot sabiedrību izstrādes procesā,» īsi paskaidroja A. Mačeks.
Deputātus interesēja, kāda ir viņu loma šajā pasākumā. «Par ko balsojam?» prasīja deputāts Mārtiņš Mediņš. «Ne par ko nebalsojam. Tas ir ziņojums,» atbildēja A. Mačeks.
«Par rezultātu viss ir skaidrs, bet varētu paskaidrot par virzību. Kolektīvie iesniegumi, atbildes un tālākās darbības ir kaut kas jauns. Ko dome šajā procesā dara? Apstiprina darba grupas komisijas ziņojumu, pieņem lēmumu, vai tas ir informatīvs jautājums? Kāds ir process?» vaicāja deputāts Guntis Kalniņš.
«Likumdošanā nekas nav paredzēts. Līdzīgi, kā Saeimā iesniedz priekšlikumus. Šajā gadījumā atbildi nosūtīs no priekšsēdētāja puses kolektīvā iesnieguma iesniedzējam un darbu turpinās tāpat, kā plānots. Domes lēmums nav nepieciešams,» atbildēja A. Mačeks.
Kolektīvā iesnieguma pārstāvis Kaspars Kalējs nepiekrīt ziņojumam, jo tas ir pretēji kolektīvā iesniegumā paustajam, par kuru parakstījās vairāk nekā trīs simti iedzīvotāju.
«Darbs komisijā prasījis daudz manu resursu. Tā bija liela pieredze, kurā mācījos gan es, gan Bauskas novads kopā, jo kolektīvie iesniegumi Pašvaldību likumā ir jaunums. Par kolektīvā iesnieguma izskatīšanas komisijas ziņojumu – es kā kolektīvā iesnieguma iesniedzējs tam nepiekrītu. Problēmas jau sākotnēji radās saziņā ar iedzīvotājiem. Manuprāt, ja iedzīvotājiem lūgtu paust savu viedokli, tad būtu iegūti pētījuma dati, uz kuriem var atsaukties vizuālās identitātes pārmaiņu procesā.
Likās dīvaini, ka domes sēdē, kurā izveidoja kolektīvā iesnieguma izskatīšanas komisiju, domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis minēja, ka sēdes nebūtu slēgtas, bet tad, kad «Bauskas Dzīves» žurnālists ieradās uz sēdi, viņam ar balsojumu tika parādītas durvis. Šī ir sabiedrības līdzdalība, kas nevar būt pilnīga bez sabiedrības iesaistes. Ļoti plaši ar komisijā lemto var iepazīties Bauskas novada domes mājaslapā. Aicinu turpmāk plašāk iesaistīt sabiedrību, lai pašvaldības deputātiem kolektīvā iesnieguma izskatīšanas sēdēs nebūtu jāskaita stundas, kas pavadītas, darot to darbu, kas viņiem ir jādara, kļūstot par sabiedrības pārstāvjiem uz četriem gadiem,» saka K. Kalējs.
