Bauskas novada domes sēdē ceturtdien, 27. jūlijā, deputāti skatīs lēmumprojektu «Par pašvaldības līdzdalību un līdzfinansējuma daļas pieejamību projektā «Tranzīta ielu Kalna un Zaļās ielas seguma atjaunošana»». Izbrīnu rada summas, kas projektā plānotas.
Iepriekš notikušajā vides un attīstības komitejas sēdē par lēmumprojektu ziņoja Agita Eglinska, Bauskas apvienības pārvaldes būvinženiere. Viņa ziņoja, ka informācija Satiksmes ministrijai jāiesniedz līdz 1. augustam. «Notiek paskaidrojuma raksta sagatavošana, pabeigta defektu aktu sastādīšana, darbu apkopojums, pilna informācija būs uz domes sēdi,» informēja A. Eglinska.
Deputāte Laina Baha vēlējās noskaidrot, ko ir plānots paveikt. «Seguma atjaunošana – divu kārtu asfalts, vietām trīs, asfalta režģis, pamatnes pastiprināšana, aku vāku pamatnes pastiprināšana, neaiztiekot akas, Mēmeles upes tilta atjaunošanas darbi. Pazemes komunikācijas neatjaunos, tikai segumu. Plānota aku vāku pacelšana uz augšu. Liks betona plāksnes, lai izlīdzinātu slodzi. Izstrādāts risinājums ar projektētājiem,» skaidroja A. Eglinska.
Kopumā lēmums varētu neraisīt nekādu īpašo izbrīnu, ja ne provizoriskās izmaksas – četri miljoni eiro. Kalna un Zaļās ielas kopējais garums ir apmēram trīs kilometri. Summa gan pašlaik esot tīri provizoriska un reālo parādīšot iepirkums.
Finanšu komitejas sēdē 20. jūlijā Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks norādīja, ka lēmums ir jāpieņem, lai varētu prasīt līdzfinansējumu no Satiksmes ministrijas. Viņš gan atzina, ka šajā situācijā ar tādām izmaksām vienkāršāk būtu gaidīt, ka ielas segums sabrūk un tad sagaidīt valdības reakciju. Viņam piekrita deputāts Juris Krievs, norādot, ka pašvaldība, ieguldot naudu tranzīta ielā, vairāk šo naudu pazaudēs nekā iegūs. Tomēr A. Mačeks atklāja, ka notiek sarunas, lai palielinātu valsts budžeta ieguldījumu ielas sakārtošanā, tāpēc nepieciešams lēmumprojektu virzīt tālāk. Viņš vērtēja, ka darbi diez vai sāksies agrāk par 2025. gadu.
Jāatzīmē, ka izbrīnu radīja arī iepriekšējie tranzīta ielu seguma atjaunošanas darbi, kurus veica 2015. gadā. Toreiz projekta kopējās izmaksas bija 1 020 243 eiro, kur Satiksmes ministrijas finansējums bija 498 tūkstoši eiro un otru pusi nosedza Bauskas novada pašvaldība. Toreiz projekta gaitā īstenoja asfalta seguma rekonstrukciju, lietus kanalizācijas pievada izbūvi 60 metru garumā, kanalizācijas kolektora izbūvi 45 metru garumā, uzstādīja gājēju pārejas apgaismojumu, luksoforus, gājēju drošības barjeras un veica teritorijas apzaļumošanu.
No vienas puses var piekrist, ka ielas seguma atjaunošana Bauskā iekļauj arī virkni citu darbu, bet paliek jautājums par to, kāpēc tas tik ļoti sadārdzina darbus. 2016. gadā notika autoceļa A7 seguma rekonstrukcija no Bauskas līdz Lietuvas robežai – gandrīz 17 kilometru posmā darbus veica par 1 719 605,00 eiro, kas vidēji uz kilometru bija apmēram četrreiz mazāk nekā Bauskas pilsētas teritorijā paveiktie darbi. Bauskas novada domes opozīcijas pārstāvji toreiz vērsa uzmanību, ka tranzītielas seguma atjaunošana Bauskas pilsētas teritorijā izmaksā negaidīti dārgi.
Pēdējie tranzīta ielu atjaunošanas darbi ir veikti Iecavas pilsētas teritorijā 2021. gadā, pirms Iecava ieguva pilsētas statusu, un tāpēc darbu izmaksas pilnībā sedza Satiksmes ministrija (piezīme: ja iela iet caur pilsētas teritoriju, par tās remontu maksā pašvaldība, piesaistot valsts budžeta finansējumu). Par 237 546,35 eiro Rīgas ielā ieklāja jaunu asfaltu, atjaunoja horizontālo marķējumu, uzstādīja ceļa zīmes un atjaunoja Iecavas upes tilta hidroizolāciju un segumu. Kopējais ielas garums – divi kilometri, salīdzinot ar 2016. gadā veikto asfalta seguma atjaunošanu posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai, izmaksas bija tikai nedaudz lielākas, kur var ņemt vērā tilta seguma atjaunošanu. Tātad – Bauskā visdārgāk.
Foto – Ivars Bogdanovs, no «Bauskas Dzīves» arhīva
