Bauskas novada pašvaldība turpina darbu jaunas vizuālās identitātes izstrādē. Līdz 27. augustam iedzīvotāji aicināti paust savu viedokli par Bauskas novada identitāti un tēlu, aizpildot tiešsaistes anketu pašvaldības mājaslapā «https://ej.uz/anketaBauskasnovads», paralēli tiek rīkotas tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, nodrošinot domu apmaiņu klātienē. Tās jau aizritējušas Iecavā, Vecumniekos un Rundālē, bet noslēdzošā paredzēta otrdien, 29. augustā, pulksten 18.30 Bauskas rātsnamā.
«Tā sāpe par to, ko mēs visi pazaudējām 2021. gadā, šodien jāsāk aizmirst. Rundāliešiem sāpe ir tikpat liela kā iecavniekiem, esam praktiski vienādā pozīcijā, tālab mums ir jāatrod tas labais, lai varam turpināt nepazaudēt to, ko līdz šim esam ieguvuši un varam veiksmīgi kopīgi darboties tālāk,» pagājušajā nedēļā Iecavas kultūras nama mazajā zālē klātesošos uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Bauskas novada uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente atzīmēja, ka zīmols nav tikai zīmējums, bet ir vizuālais vēstījums, kā novadu kopumā uztver citi, kādas rodas asociācijas.
«Katram novadam bija izstrādāta sava iepriekšējā identitāte. Iecavai tā tapa 2016. gadā ar lielu iedzīvotāju atbalstu. Līdz šim iedzīvinātās vizuālās identitātes tiks paturētas un saglabātas komunikācijā ar iedzīvotājiem apvienības pārvalžu sociālo kontu profilos.
Runājot par jauno zīmolu kopīgajam Bauskas novadam, te tomēr būtu jāparādās nedaudz citādām vērtībām, kuras būtu svarīgas visiem novada iedzīvotājiem. Darbs pie identitātes «Bauska, kur satiekas» sākās 2020. gadā, bet gadu vēlāk tā apstiprināta. Taču tajā ietvertas Bauskas pilsētas un iepriekšējā Bauskas novada pagastu vērtības. Tagad, strādājot pie jaunās Bauskas novada vizuālās identitātes, kā arī logotipa paskaidrojošā raksta, jau ir iekļautas idejas, kas atspoguļo visu lielo novadu.
Viedokļi pausti četrās koprades darbnīcās. Esmu studējusi statistiku, un kā saka statistikas profesionāļi: «Nav jāizēd viss katls, lai saprastu, kā garšo zupa.» Tālab katras apvienības pārvaldes teritorijā sapulcējām cilvēkus: ļaudis, kas brīvprātīgi pieteicās, bija uzrunātie cilvēki, bet viņiem vajadzēja būt nesaistītiem ar komunikāciju, nesaistītiem ar iepriekšēju pieredzi mārketingā – kuri dalījās noskaņojumā par esošo situāciju un pārdomās par vēlamajiem novada attīstības virzieniem, kā arī Bauskas novada vērtībām zīmola attīstībai. Jāsaka, ka ievākts arī pietiekami labs materiāls, kādā virzienā jāstrādā arī mums ar sabiedrību kā komunikācijas speciālistiem. Vēl papildu domas tiek noskaidrotas ar anketēšanu,» pastāstīja L. Ārente.
Paralēli tiek vērtēti esošie simboli, kā arī jaunradītie. L. Ārente norādīja, ka labi ir iedzīvojušies pašvaldības apbalvojumi «Zelta ozols», lielu atsaucību ir guvis arī novada svētku simbols «Zem zelta ozola zariem».
L. Ārente aicināja ieiet pašvaldības mājas lapā un aizpildīt anketu pašiem, un palūgt draugiem, radiem to izdarīt, piebilstot, ka tas aizņem vien aptuveni piecas minūtes. Laika posmā līdz 16. augustam uz aptauju reaģējuši 1103 respondenti, tostarp ir anketas, kas daļēji aizpildītas.
«Anketēšana mums ļautu saprast, vai tās vērtības, ko esam izkristalizējuši koprades darbnīcās, ir iegūlušas ļaužu priekšstatos. Paralēli speciālisti strādā pie esošās situācijas izpētes un pēc anketu apkopošanas taps vairāki virzieni vizuālās identitātes dizainam. Kopumā paņemsim trīs priekšlikumus, no kuriem kopīgi būs jāizvēlas, kurš no virzieniem mums ir pieņemamākais un ar tādu lozungu turpmāk Bauskas novads dzīvos,» sacīja L. Ārente.
Vizuālās identitātes izstrāde uzticēta SIA «Ozols IR» un izmaksās 9750 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (11 797,50 EUR, ieskaitot PVN). Līgums noslēgts tirgus izpētes rezultātā. Saskaņā ar tehnisko specifikāciju līguma izpildītājs izstrādās arī vienotas Bauskas novada vizuālās identitātes vadlīnijas (zīmola grāmatu), tai skaitā logotipu un saukli, lietojumu, nozaru piktogrammas, veidlapas un elektroniskās prezentācijas formas, sociālo mediju profilu noformējumu u. c.
Ieskicējot iepriekš rīkotajās koprades sesijās saklausīto, L. Ārente atklāja, ka visās teritorijās valda neapmierinātība ar esošo situāciju, tomēr jaušama arī iedzīvotāju vēlme pēc izaugsmes un izmaiņām. Viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji demonstrē arī gatavību līdziesaistīties lēmumu pieņemšanā, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas Bauskas novadā.
Kā aktuālākās vajadzības no iedzīvotāju puses minētas: darba vietas, atbalsts un infrastruktūra uzņēmējdarbībai, veselības aprūpes pieejamība, infrastruktūra bērnu brīvā laika aktivitātēm, daudzveidīgai atpūtai un sporta aktivitātēm, skaidra prioritāšu noteikšana, efektīva resursu sadale un plānošana novada līmenī, vienkāršāka un efektīvāka procesu pārvaldība bez liekas birokrātijas, investīcijas, profesionāļu piesaiste, cieņpilna sadarbība, piederības izjūta novadam.
Pagājušās nedēļas tikšanās reizē iecavnieki pašvaldības pārstāvjiem sūdzējās, ka regulāri iztrūkst informācijas, tāpēc izteica vēlmi pēc savas lokālās avīzes. Iepriekš tāda bijusi («Iecavas Ziņas») un sekmīgi darbojusies arī vietne «iecava.lv». Pašlaik iecavnieki daudz ko uzzina novēloti, kad notikums jau pagājis. Vienlaikus sanākušie ieskicēja citus komunikācijas trūkumus.
«Vēlos uzsvērt, ka komunikācija no pašvaldības puses ir ļoti slikta. Gribētos, lai ieklausās, ko saka iedzīvotāji. Nevis tā, kā to dara mūsu valdības pārstāvji, kad provincē māj ar galvām un apsola daudz ko, bet jau pie Rīgas robežas visu solīto ir aizmirsuši. Šeit vajadzētu tomēr iedzīvotājus uzklausīt un viņu viedokli ņemt vērā,» pārdomās dalījās iecavnieks.
Savukārt iecavnieks Matīss Ruša pašvaldības pārstāvjiem pārmeta, ka vietvara nereaģēja uz iedzīvotāju signāliem, kad jūlija vidū ziņots par iespējamo piesārņojumu Iecavas upē. «Pašvaldība šim jautājumam pieslēdzās tikai tad, kad tas «aizgāja» jau plašāk pa visu valsti. Pirms tam bija sarežģīti izrādīt kaut mazāko interesi, kaut zināja par situāciju, pirms aina tika publiskota sociālajos tīklos un vēlāk medijos,» pauda M. Ruša.
Gaismā celta arī vājā komunikācija Iecavas apvienības kontā sociālajā tīklā «Facebook». Pavasarī, kad regulāri katru vakaru nebijis ūdens un iecavnieki par to ziņojuši sociālajā tīklā, uzdevuši jautājumu, bet atbilde nesekojusi. Tāpēc tagad tika izteikts priekšlikums – ja konkrētie pašvaldības speciālisti, kas pārvalda sociālā tīkla kontu, nav kompetenti, lai turpmāk vaicāto novirza atbildīgajai personai, kura var reaģēt un arī sniegt skaidrojumu.
Savu pieredzi komunikācijā ar pašvaldību ieskicēja iecavniece Dina. «Man bija problēma, un ar to vērsos te vietējā pārvaldē, bet tiku «futbolēta» no viena pie otra. Tika spēlētas spēlītes kā kaķim ar peli, bira tukši solījumi, un sekoja viedokļu apmaiņa. Kamēr netiku līdz priekšsēdētājam Okmaņa kungam, nekas nenotika. Viņš personīgi mani uzaicināja arī uz šo identitātes apspriešanas sanāksmi, jo par tādu arī nezināju,» piedzīvoto izklāsta Dina.
Viņai arī savs sakāmais saistībā ar Bauskas novada zīmola izstrādi. «Ar to piederību ir tā, kā Imants Ziedonis ir teicis par laimi: tādas lielas laimes jau nav, ir tikai tās mazās laimītes, un, manuprāt, piederība arī sākas no tā mazā punktiņa, kur tu stāvi, no tava pagalma, no tava pagasta. Aizdomājoties par reformu, tā sadalās divās daļās – viena ir saimnieciskā reorganizācijas daļa, ja tā ir efektīvi veikta, tad cilvēki būs apmierināti, ja būs sadarbība ar iedzīvotājiem, būs tas pozitīvais noskaņojums, un otra daļa ir esošās identitātes saglabāšana.
Vienu rītu braucu uz Rīgu, dzirdu reklāmu par Rīgas svētkiem. Saprotu, ka tie notiek arī šajās mazajās apkaimēs – Dzegužkalnā, Čiekurkalnā, Āgenskalnā. Zvana draugi un vaicā, vai jums šogad Iecavā svētku nebūs? Patiesībā pasākumu līmenis Iecavā bija ļoti augstā līmenī. Es strādāju uzņēmumā, kur ir 500 darbinieku un daļa ir no Iecavas. Mēs visi «atvelkam» uz šejieni pārējos un nedēļu runājam, cik skaisti staroja kultūras nams, cik burvīgs bija Iecavas parks. Tā ir tā milzīgā Iecavas vērtība, un, manuprāt, šo lokālo identitāti «nokaut» būtu ļoti liels grēks. Tā ir vērtība, kas ļoti vajadzīga, nav svarīgi, ka strukturāli esam pie Bauskas, bet svarīgi jau saglabāt mazo laimīti – satikšanās prieku,» savas domas pauž Dina.
Matīss Ruša attiecībā par Bauskas novada zīmolu atzina, ka netīk kritizēt jau paveikto. «Ticu, ka esošajā logo, kas šobrīd ir Bauskas novadam, ir ielikts daudz darba un nesaku, ka man tas nepatīk. Mana ideja, piedāvājums ir paņemt, ko līdzīgu kā valsts pārvaldes grafiskajā standartā, respektīvi, katrai ministrijai ir sava krāsa, un visas ministrijas pakļautās iestādes «iet» zem vienas krāsas, radot šo te piederību, bet nebojājot kopējo tēlu. Iespējams, pēc šāda principa var arī rīkoties, piemēram, katra apvienība var pieturēties pie savas identitātes, bet pielikt nelielu elementu no kopējās novada krāsas. Varbūt nevajag burtu spēles, tas apdalīs pārējos, tāpēc krāsa, iespējams, ir atslēga,» savu variantu piedāvā M. Ruša.
Iecavniece Irēna Pīterniece ir ienācēja no Smiltenes, kur nodzīvojusi lielāko sava mūža daļu. Irēna novērojusi, ka iecavnieki ir privātīpašnieciski un pašpietiekami. «Viņiem citu grūti pieņemt, un grib savu. Smiltene vienu brīdi arī bija Valkas novadā, tagad ir Smiltenes novads. Valkas novada sastāvā smiltenieši gribēja, lai visu organizē Smiltenē. Es domāju, ka te vairākās paaudzēs dzīvojošajiem iecavniekiem vēl ļoti ilgi būs grūti pieņemt, ka ir lielajā Bauskas novadā,» pārdomās dalās I. Pīterniece.
Iecavnieks Mihails Haļitovs atzīmēja, ka novadam nav saistelementa, nav aktivitāšu, kas apvienotu. Sporta pasākumi katram ir savi – Iecavā ir futbols, Vecumniekos – volejbols. Iecavas sporta svētkos bijuši tikai iecavnieki. «Mums «parastajiem» iedzīvotājiem vairāk skats ir uz Rīgas pusi. Varbūt Rundālei ir citādāk, jo viens virziens ir uz Bausku. Bet tādai Vallei, tai viss ir ļoti tālu. Mums nevajag ne Bausku, ne citus, Iecava vienmēr bijusi pašpietiekama,» akcentēja M. Haļitovs. Viņaprāt, vairāk vajag sadarboties, piemēram, pensionāriem rīkot braucienus, iepazīstinot ar novada teritoriju. Tāpat svētkos jāiesaista visa lielā novada iedzīvotāji. Pašam gan bija jaunums, ka Bauskas novada svētki jau pagājuši un tika rīkoti Mežotnes pilskalnā.
FOTO – ULDIS VARNEVIČS
Atšķirībā no tikšanās reizes Iecavā Vecumniekos uzreiz varēja manīt, ka ar lielu apmeklējumu nerēķinās – tikšanās notika zālē ar apmēram 15 sēdvietām, no kurām gandrīz pusi aizņēma pašvaldības pārstāvji. Tomēr apmeklējums 22. augustā bija vēl mazāks par gaidīto.
No novada domes deputātiem bija ieradies Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un deputāts Guntis Kalniņš. Vecumnieku novada apvienību pārstāvēja apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika un Vecumnieku daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra «Sarkanā skola» vadītāja Līva Vecvanaga. Klāt bija Bauskas novada uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente un sabiedrisko attiecību speciāliste Anta Kļaveniece.
Informējot par sarunas tēmu, L. Ārente izcēla arī Vecumnieku novada iedzīvotāju ieguldījumu topošās Bauskas novada identitātes tapšanā, konkrēti Renāru Manuilovu un biedrības «Jaunatne smaidam» jauniešus. Uzsvēra, ka katrs procesa dalībnieks dod savu artavu. «Ir tā izjūta, ka bija labi, kā bija, bet jāsper nākamais solis – vai visā iesaistāmies, vai stāvam maliņā,» par jaunā zīmola procesu pauda L. Ārente.
Runāja arī par iedzīvotāju padomēm. «Speciālisti vērtēja, ka Bauskas novadā vietējās kopienās ir redzama ļoti laba iekšējā enerģija. Šāda iekšējā kopienas enerģija ir labi vērtējama tāpēc, ka tā ir. Ir demonstrēta vēlme un gatavība iesaistīties, tikai abām pusēm jāsaprot, kā to īstenot,» tā L. Ārente.
Vecumnieku iedzīvotāju Anitu Skuruli gan vairāk interesēja konkrēts Vecumnieku ciema tēls šajā stāstā. «Mans tēls ir muzejs, muzejs un vēlreiz muzejs. Atceros to darbu, ko bija ielikusi skolotāja Velta Teseļska. Kur tas tagad ir?» mēģinot noturēt asaras, vaicāja A. Skurule.
Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika norādīja, ka risinājumu pašvaldība meklē. «Jāmeklē kopīgs risinājums. Domājam arī par Skaistkalnes krājuma glabātavu. Ir Bārbeles skolā krājums, ir Skaistkalnē, bet negrib apvienoties. Mēs labprāt daļu ekspozīcijas izvietotu «Sarkanajā skolā», bet materiāli nav sistematizēti, sakārtoti, uzskaitīti. Tie vienkārši sakrauti kastēs blakus kabinetā. Pielietojumu līdz šim neesam raduši, un neviens nav meklējis bijušo krājumu glabātavu. Materiāli visi ir, vajadzīgs cilvēks, kas sistemātiski sakārtotu. Projektu gatavo Bauskas muzejs, plāno piesaistīt speciālistu, kas materiālus sakārtotu,» tā D. Šileika. «Šādas lietas nenotiek ātri. Jautājums ir dienas kārtībā,» atzina L. Ārente.
Bauskas novada pārstāvjus tomēr uztrauca fakts, ka uz šādu tikšanos cilvēki nenāk. D. Šileika vērtēja, ka sava nozīme varētu būt siltajam laikam, – vasarā cilvēkus maz interesē šādas apspriedes. «Arī iepriekš nav bijis tā, ka no pagastiem brauktu uz Vecumnieku sapulcēm cilvēki, lai paustu kopīgu viedokli. Aizbraukt no viena pagasta uz otru – praktiski bez variantiem,» vērtēja G. Kalniņš. «Tāpat nebrauc no Misas uz Vecumniekiem, no Saulaines uz Pilsrundāli,» atzina A. Okmanis. G. Kalniņš rosināja šādas tikšanās apvienot ar citiem pasākumiem.
Jau vēstījām, ka īsti neiedzīvinot, pirms trīs gadiem tapušo Bauskas novada vizuālo identitāti, pašvaldībā šogad sākts darbs pie jaunas Bauskas novada vizuālā tēla koncepcijas.
Te var iepazīties ar iepriekšējo publikāciju: Bauskas novads meklēs jaunu vizuālo identitāti, līdzšinējo tā arī neiedzīvinot – BauskasDzive.lv
