Vai šīs ziemas temperatūras «zāģzobi» var «iezāģēt» dārzam?

Dārzkopības eksperti skaidro, kas kaitē augļu kokiem un dažādām puķēm

Te plusi, te mīnusi – tāds šoziem temperatūras režīms. Jautājam dārzkopības ekspertiem, vai laikapstākļu mainīgais «garastāvoklis» kaitē augļu kokiem un košumdārzam, un noskaidrojam, ka augiem šajā laikā ir vēl kas pat bīstamāks nekā termometra «turbulence».

Sargāt no saules un ūdens
Augļu kokiem vēl ir miera periods, vieniem tas ir īsāks, citiem – garāks. Kā norāda Dārzkopības institūta Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadītājs Edgars Rubauskis, drīz miera periods beigsies kauleņkokiem, piemēram, ķiršiem, plūmēm. Ja iestāsies stabils periods ar temperatūru virs plus pieciem grādiem, tad šie koki modīsies. Šādā brīdī, pēkšņi uznākot aukstumam, var ciest to ziedpumpuri. Ābelēm un bumbierēm ir ilgāks miera periods. Tām temperatūras svārstības kļūst aktuālas vairāk jau uz pavasara pusi.

Arī kopumā ir tā – jo tuvāk pavasaris, jo kritiskā temperatūra arī kļūst arvien mazāka. Piemēram, persikiem tad nevajag pat lielus mīnusus, lai tie apsaltu un pēc tam neizplauktu.

Tradicionāli februāra beigās, martā, kad dienās parādās stiprāka saule, jāsarga augļu koku, īpaši kauleņkoku, stumbri no tā saucamajiem saules apdegumiem. Dienā stumbram saulē uzsilstot, bet naktī aukstumā strauji atdziestot, miza plaisā. Ja laikus to nepamana, plaisu vietās rodas bojājumi.

Tie, kas bijuši čakli, droši vien jau nokaļķojuši stumbrus. Teorētiski to var izdarīt joprojām, tikai tas darāms, kad temperatūra ir plusos un ir sauss laiks, lai darbu nenoskalo nokrišņi. Kaļķojot mīnusos, ne tikai darbs būs apgrūtināts, bet arī koks tiks lieki saldēts. Lai pasargātu stumbru, tikpat labi var veidot noēnojumu no egļu zariem vai niedru paklājiem. Bet pavisam vienkāršs veids, ko iesaka E. Rubauskis, ir dēļa piesliešana pie stumbra saules pusē.

Stumbru īpaši svarīgi aizsargāt mazajiem kociņiem, kuriem miza vēl jauna un vairāk plīst. Ar jau pieminētajiem egļu zariem tos var pasargāt ne tikai no saules, bet arī dzīvnieku zobiem. E. Rubauskis atklāj, ka zvēru postījumi var būt apgriezti proporcionāli to augumam. Proti, maza pele var izdarīt lielu un nelabojamu skādi, apgraužot jauno kociņu tuvu pie saknēm. Pat pēc zaķa postījumiem, kas parasti ir augstāk par stumbru, ir lielāka cerība koku saglābt.

Svarīgi mainīgos laikapstākļos, kad sasnieg, nokūst un pēc tam vēl uzlīst, ir uzmanīt, vai dārzā nekrājas ūdens. Saknes jau nav miera periodā. Tās ir dzīvas, un tām vajag skābekli. Ja augļu koku dārzā stāv ūdens, vajadzētu izveidot mazu grāvīti vai grāvīšus un novadīt visu lieko prom.