Glābjot veco ierindnieku tiltiņu Svitenē

Muižas kompleksā aizmirstībai pamesto 19. gadsimta tiltiņu sākumā sola atbrīvot no lielākā apauguma

Netālu no tilta pār Svitenes upi, starp ziedošām ievām un sazaļojušajiem kokiem, paslēpusies kāda sena masīvu akmeņu būve. Tās glābšanu uzsācis Jānis Lācis, pašlaik jelgavnieks, bet dzimtas saknes meklējamas Svitenes pagastā.

Maz ziņu un fotogrāfiju
Vēl pagājušā gadsimta 80. gadu fotoattēlā, kurš pie J. Lāča nonācis no Latvijas industriālā mantojuma eksperta Andra Biedriņa, Svitenes vecais tiltiņš redzams daudz labākā formā – ar diviem laidumiem jeb arkām, pārejams vismaz kājām un ne tik aizaudzis.

Liktenīgs, kā stāsta J. Lācis, tam bijis laiks, kad tapis jaunais tilts, jo, zaudējot funkcionālo nozīmi, tas atstāts laikazoba varā. Bet vēl graujošāki, vārda tiešā nozīmē, izrādījās pagājušā gadsimta 80. gadi, kad, ierīkojot daudzstāvu namu iemītniekiem mazdārziņus, viena arka tika pilnībā nošķūrēta un arī otra ieskrambāta. Tas tiltiņa bojāeju tikai paātrināja, papildus radot bīstamu plaisu konstrukcijas apakšdaļā. Pašlaik tiltiņš, kaut vēl ļauj nojaust par tā kādreizējo pielietojumu, izskatās bēdīgi – akmeņi pamazām atdalās un krīt upē, reiz tiltiņu rotājošie akmens stabi guļ turpat krūmājā.

Liecību par tiltiņu saglabājies ļoti maz. Nav zināms pat precīzs tā uzcelšanas gads, taču Jānis Lācis pieļauj, ka tas tapis līdz ar Svitenes muižas kungu māju – tātad ap 19. gadsimta sākumu. Viņš spriež, ka pa to varētu būt vedis ceļš uz Bērsteles muižu, kuras vairs nav. Tāpat pa to noteikti savā laikā pārvietojās ar ratiem un graudu vezumiem uz muižas vējdzirnavām.

Pagājušā gadsimta divdesmito gadu plānā, kuru Jānis Lācis saņēmis no Rundāles pils muzeja, tiltiņš nav iezīmēts, bet tā laika kadastra grāmatā gan redzams, turklāt ar divām arkām.

Kaut ziņas par tilta «dzīves gājumu» ir pavisam skopas, Jānim pat izdevies atrast tam veltītu dzejoli «Vecie tilti», kura autors ir Ludvigs Rūbe.

Kļuva žēl; sāk misiju
J. Lācis tiltiņu pirmo reizi atklāja pirms aptuveni astoņiem gadiem, kad bija ieradies muižas izpētē. Tolaik tas īpašu interesi neraisīja. Taču, kad, apceļojot Latviju, jau bija apskatījis un iekrājis ziņas par aptuveni 50 citiem akmens tiltiem, Jānim Svitenes tiltiņa kļuva žēl. Tā nu vispirms viņš apkopoja visu viņa rīcībā esošo informāciju un vizuālo materiālu, izdomāja tam arī nosaukumu, nodēvējot to par veco ierindnieku tiltiņu. Bet pirms diviem mēnešiem aktīvi sāka tilta glābšanas misiju.

Domubiedrus meklējot, sākumā tikās ar Svitenes tautas nama vadītāju Sandru Kerēvicu. Viņa laikrakstam stāsta, ka tiltiņš nav pilnībā aizmirsts – pērn rudenī tikšanās reizē, kad pārrunāta Bauskas novada attīstība, par to tika atgādināts, kā arī minēts, ka pirmais solis varētu būt koku un krūmu izzāģēšana. Sandra Kerēvica Jāņa Lāča aizsākto vērtē atzinīgi: «Jebkura iniciatīva, kas nāk ar domu kaut ko saglabāt, atjaunot, restaurēt, ir ļoti apsveicama. Jautājums, protams, ir, kur lai atrod finansējumu. Varbūt to var risināt, pašvaldībai sadarbojoties ar uzņēmējiem?» Tautas nama vadītāja uzskata, ka tiltiņa glābšanai jābūt sasaistē ar citiem Svitenes kultūras mantojuma atjaunošanas pasākumiem.