Iecavniecei, radio «Zemgale» direktorei DACEI DUBKĒVIČAI bija iespēja šoziem trīs dienas pabūt Lielbritānijas Apvienotajā Karalistē.
Iecavniecei, radio «Zemgale» direktorei DACEI DUBKĒVIČAI bija iespēja šoziem trīs dienas pabūt Lielbritānijas Apvienotajā Karalistē.
Ielidojot Londonā tika noīrēta automašīna un pa lieliskajiem Anglijas ceļiem (kreisās puses kustība!!!) trīs stundu laikā sasniegts Šropšīras novads. Tā centrs ir gleznainā Šrevsberija pie Severnas upes. Netālu no tās, Osvestrijā, dzīvo mūsu laikraksta slejās jau vairākkārt «sastaptais» lauksaimniecības konsultants Pīters Robertss, kurš savā ģimenes mājā izmitināja ceļotājus. Dienas bijušas ārkārtīgi aizpildītas, un pirmo reizi uz Rietumu pusi izbraukušajai Dacei Dubkēvičai ir daudz spilgtu iespaidu.
– Brauciens līdz galapunktam bija gleznains, jutos gluži kā televīzijā demonstrētajās Jorkšīras skaistajās filmās nokļuvusi. Ceļam vijoties kalnup un lejup, sazaļojušajos pakalnos ganījās aitas, līdzās sakoptajām mājām (reti kura augstāka par vienu, diviem stāviem) piesaulītē ziedēja sniegpulkstenīši un pumpurus riesa narcises. Senās pilis un dievnami iznira no Anglijas slavenajiem miglas vāliem. Vēlāk uzzinājām, ka pilsētas statusu apdzīvota vieta šajā pusē var iegūt tikai tad, ja tajā ir katedrāle, skola, pasts un krogs (bārs).
Mani ceļabiedri bija lauksaimnieki, un kopā ar viņiem apmeklējām vairākas zemnieku saimniecības. Starp citu, arī Anglijā zemnieki sūrojas, jo Eiropas Savienības valstīs ir pārtikas pārprodukcija un cenas tiek «spiestas» uz leju. Tomēr dzirdēju stāstām, ka aizvēja sargātos tīrumos fermeri februāra sākumā jau stādot agros kartupeļus, kas tikšot novākti maijā. (Siltās Golfa straumes tuvums!)
Dati un fakti liecina, ka saimnieciskajā ziņā Apvienotajā Karalistē pašlaik jūtams uzplaukums – bezdarba līmenis esot zemākais astoņpadsmit gadu laikā. Lai iedrošinātu cilvēkus iegādāties ilglaicīgas lietošanas preces – automobiļus, mēbeles, ražošanas iekārtas –, tiek popularizēti īpaši aizdevumi, un reklāma laikrakstos vilina: «Pērc šodien! Maksā 1999. gadā!». Kaut kas tāds mūsu valstī šķiet kā sapnis.
Mani visvairāk ieinteresēja trīs lokālo radiostaciju apmeklējumi. Viena no tām bija BBC radiostacija Šropširā. Tās visas ir diezgan līdzīgas komercradiostacijām Latvijā. Turklāt arī Anglijā, kur pieejama operatīva informācija par notikumiem visā pasaulē, cilvēkus tomēr visvairāk interesē vietējās ziņas.
Trīs dienas pagāja kā viens mirklis. Visu laiku bijām steigā, dienas vidū, gluži kā angļi ieraduši, uzkodām kādu maizīti, bet lielāku maltīti ieturējām vakarā. Nu jau arī mūs vairs nevar pārsteigt ar dārzeņu un augļu bagātību ziemā. Bet ko jūs teiktu, baudot vārītu marinētu olu? Atzīšos, neesmu tējas cienītāja, tāpēc biju priecīga, ka Anglijā dzer arī kafiju. Tomēr… ļoti stipru.
Cenas Lielbritānijā (viena mārciņa – Ls 0,965):
litrs dīzeļdegvielas – 60 pensu;
benzīns – 70 pensu;
kafija un neliela uzkoda: 1,80 līdz 5,20 mārciņu;
pusdienas veģetāriešu restorānā: 1,50 līdz 6 mārciņas;
maltīte itāļu restorānā: lenčs – 5 mārciņas, pusdienas 10 mārciņu;
līdzņemšanas restorānā: pusdienas līdz 6 mārciņām.
