Bārbeles pagasta Brīvnieku saimnieku Irēnas un Jāņa Mediņu ģimenes visi locekļi ir kristīti, iesvētīti un laulāti katoļu baznīcā.
Bārbeles pagasta Brīvnieku saimnieku Irēnas un Jāņa Mediņu ģimenes visi locekļi ir kristīti, iesvētīti un laulāti katoļu baznīcā. Irēnai un Jānim ir astoņi bērni, 18 mazbērnu un 3 mazmazbērni.
Jaunākais dēls Andrejs strādā par katoļu mācītāju Talsos. Pārējie izvēlējušies laicīgas profesijas, taču visa Mediņu dzimta uzskatāma par kristiešu kopības paraugu.
Lielās ģimenes māte Irēna kristīta Rēzeknes Jēzus sirds vecajā baznīcā, bet dzīvesbiedrs Jānis – Skaistkalnes katoļu dievnamā. Irēna bija atraitne ar diviem bērniem, kad sastapa Jāni Mediņu. Abus salaulāja Skaistkalnes baznīcā. No pirmās laulības Irēnai ir divas meitas Aina un Velta. Aina aizbraukusi dzīvot uz Talsiem, lai palīdzētu jaunākajam brālim Andrejam veikt mājas soli. Mārtiņam tepat, Bārbelē, pieder plaša zemnieku saimniecība. Viņu uzskata par vienu no perspektīvākajiem zemniekiem ne tikai Bārbelē, bet arī rajonā. Pārējie bērni ar savām ģimenēm dzīvo mūsu rajona dažādos pagastos. Brīvniekos palikusi tikai meita Ināra.
Lūdz Dievu bez mitēšanās
Irēna katru rītu sāk ar lūgšanām. Viņa skaita Tēvreizi, «Esi sveicināta, Marija!» un «Kunga Eņģelis». Šīs galvenās lūgšanas Irēnai šķiet kā vairogs, bez tām nav iedomājams nevienas jaunas dienas sākums. «Dievu var pielūgt visur – arī ejot vai braucot,» saka Ināra Mediņa. «Ja darbu steigā gadās kāds brīvāks brītiņš, es skaitu Litāniju un Rožukroni. Nevajag nēsāt līdzi lūgšanu krelles, jo var uz pirkstiem saskaitīt. Esmu iemanījusies lūgt Dievu arī strādājot. Es neuzskatu, ka ikdienas lūgšanām speciāli jāizbrīvē laiks un jāizvēlas īpaša vieta. Bībelē taču teikts: «Lūdziet Dievu bez mitēšanās.»
Gandrīz katru svētdienu braucu uz Ozolaines vai Skaistkalnes baznīcu. Pie dēla Talsos ierodos tikai lielos svētkos. Tādi bija pagājušā gada Lieldienās. Naktī gājām Krustaceļu. Tas nav aizmirstams. Cilvēku bija pilnas ielas, pa priekšu brauca policijas auto, atbrīvojot procesijai vietu. Vairākas reizes esmu bijusi arī Aglonā.
Katram cilvēkam jāiepazīst ciešanas
Savu ģimeni esmu izglābusi ar lūgšanām un ciešanām. Ciešanas katram nolemtas, un katram savs krusts jānes bijībā un pacietībā. Ja cilvēks dzīvo viegli un izklaidīgi un grib, lai Dievs palīdz, nekas neiznāks. Daži man teikuši: «Mediņmamm, Dievs mani neuzklausa, palūdz Viņu manā vietā!» Mani Dievs uzklausa vienmēr, visos dzīves brīžos Viņš mani apmeklē. Mana lielākā vēlēšanās, lai bērni, mazbērni un mazmazbērni ticībā dzīvotu tā, kā pati esmu to darījusi. Visas meitas iet baznīcā, par to man prieks, bet trīs dēli ir slinki. Viņi man saka: «Mammīt, kad mēs kļūsim vecāki, tad iesim uz baznīcu. Tagad jāstrādā.» Es saprotu, ka darba ir ļoti daudz, bet vienmēr jāatrod laiks arī sarunai ar Dievu. Vistuvāk ticībai pieslēdzies dēls Andrejs. Es zinu, ka viņu nekas no šī ceļa nespēs atgriezt atpakaļ. Andrejs pārdzīvojis daudz sāpīgu brīžu. Tas, ko jaunākajam dēlam nācās redzēt un izjust dienesta laikā Afganistānā, vārdos nav izstāstāms.
Sakraments dzēš ikdienas grēkus
Kādreiz bieži gāju pie bikts. Tagad, vecāka kļūdama, laiku pavadu mājās. Šad tad ar vīru pabaros – tādi ir mani grēki. Ikdienišķie grēki, saņemot Vissvētāko Sakramentu, tiek dzēsti. Citādi ir ar nāvīgajiem grēkiem – zagšanu, apmelošanu, nepatiesas liecības sniegšanu. Ja cilvēks tos neizsūdz, grēku nasta nāk viņam līdzi un kļūst aizvien smagāka.
Tagad ir Gavēņa laiks. Mūsu ģimene trešdienās un piektdienās atsakās no gaļas ēdieniem. Pelnu dienā un Lielajā Piektdienā pārtiekam tikai no maizes un ūdens. Ļoti labi var iztikt. Ievērot Gavēni grūti tad, kad jādzer ārsta izrakstītās zāles. Lai veselība no neēšanas neciestu vēl vairāk, katoļu priesteri arī Gavēņa lielajās dienās slimniekiem atļauj lietot pienu.»
