Šajā svētdienā, 22. martā, 80. dzimšanas diena ZOFIJAI ZVEJNIECEI. Astoto gadu viņa dzīvo Ceraukstes pagastā meitas Rutas ģimenē, kur viņu mīļi dēvē par labo mājas atslēdziņu.
Šajā svētdienā, 22. martā, 80. dzimšanas diena ZOFIJAI ZVEJNIECEI. Astoto gadu viņa dzīvo Ceraukstes pagastā meitas Rutas ģimenē, kur viņu mīļi dēvē par labo mājas atslēdziņu. Ciemiņi braukšot jau rīt, un apsveicēju pulkā gaidīti arī deviņi mazbērni un astoņi mazmazbērniņi.
Latvijā astoņpadsmitgadīgā baltkrievu meitene nokļuvusi 1936. gadā. Darbam savā lauku saimniecībā viņu te nolūkojis toreizējais Sunākstes pagasta vecākais. Reizē ar lauku darbiem jauniņā baltkrieviete ātri iemācījusies latviešu valodu, jo «Zemturos» valdījusi sirsnība arī pret gājējiem. Saimniekam negaidot nomirusi sieva. Zofijai nācies uzņemties gādību par četriem bāreņos palikušajiem dēliem, līdz saimnieks bildinājis viņu pašu. Kalponītei tas šķita kā sapnis, bet – sākās karš. Vīra vecākais dēls Jānis aizgājis leģionā un pazudis. 1944. gada rudenī, kad krievu armija tuvojusies Rīgai, pagasta vecākā ģimenei nācies doties bēgļu gaitās, bet Zofija tolaik jau bijusi gaidībās. Vācijā piedzimusi meita, bet vidējais audžudēls, slēpdamies no iesaukuma armijā, ģimenei zudis. Zvejnieku saimes atceļš uz Latviju bijis ilgs un piedzīvojumiem pilns. Kādā vietā Čehijā, kur uz dažiem mēnešiem tēvs un dēls atraduši darbu alus brūzī, nopelnīto naudu uzkrāt gribēdami, to noguldījuši vietējā bankā, kur tā varbūt glabājas vēl šodien… Savukārt kāds turienes bezbērnu pāris katrā ziņā gribējis no Zofijas atpirkt mazo Rutu. Lopu vagonā, gaidot piekabināšanu te vienai, te citai lokomotīvei, bēgļi līdz Rīgai braukuši sešus mēnešus…
Nokļūstot Latvijā, vīrs krietnu laiku slēpies pie paziņām Rīgā. Kad izdevies dabūt darbu Ķekavas mežniecībā, no tēva mājām Sunākstē ataicinājis sievu ar bērniem. Bet, lai to nokārtotu pirms abu dēlu piedzimšanas, nācies vēlreiz salaulāties, jo visi dokumenti kara laikā bija pazuduši. Tikai septiņdesmitajos gados tēvs saņēmis ziņu no Kanādā nokļuvušā dēla, bet sastapties dzīviem abiem tā arī neesot izdevies. Mūžu Zofija aizvadījusi vīra apgādībā. Iemācīties kādu amatu nav bijis iespējams, tāpēc ka savulaik baltkrievu skolā bija pabeigtas tikai trīs klases. Viņa kopusi māju, audzinājusi bērnus, veikusi visus tos neskaitāmos darbus, par kuriem valsts algu nemaksā.
