Marts šogad ir neaprēķināms. Ar ielāpiem zemes un valsts mundierī. Sniegi, atkušņi un temperatūras svārstības nesaistīja ne tuvās, ne tālās ārzemes.
Marts šogad ir neaprēķināms. Ar ielāpiem zemes un valsts mundierī. Sniegi, atkušņi un temperatūras svārstības nesaistīja ne tuvās, ne tālās ārzemes. Turpretī austrumu anomālijas skāra pat Bausku. Leģionāru dienas rītā mūsu Brīvības piemineklis pamodās, krāsu aptašķīts. Ienaidnieks trāpījis desmitniekā. Mazai tautai brīvības simboli ir pati jūtīgākā vieta. Latvijā akreditētā Krievijas vēstnieka Udaļcova kunga pieteiktā kultūras pieminekļu apgānīšana ir sākusies.
Zviedrijas karalis un premjerministrs 1994. gadā atvainojās latviešu leģionāriem par viņu izdošanu Padomju savienībai 1946. gadā fiziskai un garīgai saplosīšanai. Bet Latvijas valdība šopavasar ar speciālu paziņojumu novērsās no latviešu leģionāriem. Veco vīru vidū 16. martā bija Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Juris Dalbiņš: «Man būtu kauns savai mātei acīs skatīties, ja nebūtu atnācis.» Arī kauna slieksnis katram ir savs.
Nedēļas cilvēks iekšpolitikā – par Jaunās partijas (JP) priekšsēdi ievēlētais Raimonds Pauls. Malkaprāt, viņš izdarījis sava mūža lielāko kļūdu, mainīdams mūzikas mūzu pret politisko «ielas meitu» un ignorēdams tēva vēlējumu – tālāk no partijām un tiesām! No kļūdām nav pasargāts neviens – ne jaunībā, ne vecumdienās. «Malks» priecāsies, ja, R. Paula izvēli kritizēdams, būs kļūdījies.
Baumo, ka JP saistīta ar Krievijas specdienestiem. Bet partijas dibinātāji apgalvo, ka tā atrodas tikai nedaudz pa kreisi no centra – tik tālu, cik sirds. Taču, padomnieka lomā redzot kreiso ideju ģeneratoru Jāni Jurkānu, piemetas sirdsklapes.
Andris Šķēle topošajai Tautas partijai aktivizēja jaunatni. Māris Vītols šķīrās no kristīgajiem demokrātiem un pārcēlās pie ne tik kristīgiem lieluzņēmējiem. Raimonds Pauls jau trešo reizi apgalvoja, ka kopā ar Šķēles kungu nevarot iet, jo «vienā partijā nevar būt divi lieli gari». Līdz šim Šķēle un Pauls bija tikai divi lieli latvieši.
Jauktā kompānija «Skatā no malas» pačaloja par 25. martu – latviešu tautas sāpju dienu. Allai šķita, ka «Brīnumu lauka» izklaidējošā sarīkojuma pārcelšana no 25. uz 26. martu (Rīgā) esot muļķīga. Viņai piekrita Kārlis – vai tad 25. martā nenotikšot teātra izrādes un kinoseansi? Bet Aidis bija žēlīgāks: «Mums ir grūti izprast to cilvēku izjūtas, kuri visu pārdzīvojuši.» Situāciju valstī rezumēja Kārlis: «Kamēr vecākā paaudze nebūs nomirusi, tikmēr stāvēsim divos upes krastos!» Tātad – mirstiet ātrāk!
Nedēļas citāts no dzejnieka Arvīda Plauža:
«Pat zemes tārpi
Ceļas kājās,
Pat zemā zāle
Pretī dur,
Lai vara tā,
Kam viss nav mājās,
Vairs neatdzimtu
It nekur!»
Arī nobeigums nedēļas kontekstā. Pirmklasniece Neldiņa pašas zīmētā apsveikuma stūrītī vecmāmiņai dzimšanas dienā glīti uzrakstījusi: «Latvija ir mana dzimtene». Viens otrs par Neldiņu nedaudz vecāks un skolotāks latvietis par to vēl šaubās un bruņotas sadursmes gadījumā (pēc aptaujas datiem) gatavs nostāties Krievijas pusē…
