No 1998. gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu».
No 1998. gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Būtiski jauninājumi attiecas uz iedzīvotājiem, kuri zaudējuši darbu.
Tagad vairs nav nozīmes veidam, kādā darbs zaudēts, uzsver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Bauskas filiāles direktore Inta Savicka. Agrāk bezdarbnieka statusu un pabalstu varēja saņemt tikai daļa no darbu zaudējušajiem. Grozījumi likumā nosaka, ka tiesības iegūt bezdarbnieka statusu ir cilvēkiem, kuri atlaisti štatu samazināšanas, darba līgumu pārtraukšanas dēļ, pamatojoties uz personīgo iesniegumu, kā arī atbrīvošanas dēļ pat tad, kad notikuši pārkāpumi. Tātad – bezdarbnieka statusu var piešķirt jebkurā gadījumā. Taču jāiegaumē, ka jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Ja darba devējs to nav izdarījis, bezdarbnieka statusu nevar saņemt. Likums paredz, ka sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt veiktām pēdējo 12 mēnešu periodā un ne mazāk kā deviņus mēnešus pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.
Bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam. Ja tas ir no viena līdz pieciem gadiem, tad pabalstu aprēķina 50 procentu apmērā no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 5 līdz 15 gadiem – 55 procentu, no 15 līdz 25 gadiem – 60 procentu, ja vairāk nekā 25 gadi – 65 procentu apmērā.
Kas jādara iedzīvotājiem, kuri atbrīvoti no darba? Vispirms jāierodas Nodarbinātības valsts dienestā bezdarbnieka statusa iegūšanai. Pēc tam jādodas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli, kur tiks noskaidrots, vai veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un tad aprēķinās pabalstu.
