Valsts svētkos un atceres dienās kā laukos, tā pilsētā vērojama visai raiba aina. Karogi tiek izlikti dažādos laikos, bet dažviet tie neparādās nemaz.
Valsts svētkos un atceres dienās kā laukos, tā pilsētā vērojama visai raiba aina. Karogi tiek izlikti dažādos laikos, bet dažviet tie neparādās nemaz.
Likums «Par valsts karogu» (15.12.94.) nosaka: valsts karogs paceļams pie visu veidu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām mājām 25. martā (sēru noformējumā), 1. maijā, 4. maijā, 14. jūnijā (sēru noformējumā), 4. jūlijā (sēru noformējumā), 11. novembrī un 18. novembrī. Iespējami arī citi Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu vai pagastu padomju noteiktie gadījumi.
Pie pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju ēkām valsts karogs paceļams arī 16. februārī un 24. februārī kopā ar Igaunijas un Lietuvas karogu (šo valstu proklamēšanas dienā).
Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu.
Karogu paceļ, saulei lecot, un nolaiž, saulei rietot.
Kātam jābūt no koka, nokrāsotam baltā krāsā. Kāta augšējais gals veidojams plakans, noapaļots. Var būt arī dekoratīvs konusveida koka vai metāla uzgalis ar nacionālo simboliku.
Sēru noformējumā virs karoga pie kāta piestiprināma melna lente, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma, tā, lai tās gali brīvi kristu visā karoga platumā. Mastā uzvilktie karogi sēru gadījumā nolaižami pusmastā. Aizliegts lietot bojātu vai izbalējušu Latvijas valsts karogu.
