AGRIS PAOZOLS, 3. kursa students Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā «Attīstība».
AGRIS PAOZOLS, 3. kursa students Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā «Attīstība».
Kā veidojusies augstskola un kādas specialitātes var iegūt?
– Tā dibināta 1988. gada 2. novembrī kā pieaugušo pārkvalifikācijas un apmācības centrs «Attīstība». 1997. gada 3. jūlijā mācību iestāde ir akreditēta. Šeit var apgūt sociālā darbinieka un sociālā pedagoga profesiju.
Stājoties augstskolā, bija arī jāiztur konkurss. Cik studentu uzņēma?
– Bija jāiztur dokumentu konkurss un iestājpārbaudījumi – problēmsituācijas rakstveida analīze un intervija. Konkursa atlases mērķis – noskaidrot reflektantu motivāciju studijām un personisko piemērotību sociālā darbinieka profesijai. Uzņēma visus, mēs esam 35. Mēs reklamējāmies arī izstādē «Sko- la ’98».
Kas ir patīkamākais un nepatīkamākais šajā augstskolā?
– Manējais kurss ir ļoti draudzīgs. Labi pasniedzēji, pazīstami psihologi. Skumji ir tas, ka mācības ir par maksu (pagājušajā gadā maksāju 500 latu). Budžeta grupas nav. Vērtīgi, ka nākotnē būs apmaiņas programma ar lietuviešiem, igauņiem u. c. Jau decembrī bija atbraukuši vācieši no sociālās augstskolas.
Vai arī prakses ir un vai iespējams specializēties ārzemēs?
– Jā, 1. kursā bija prakse sociālajās institūcijās, tagad, 3. kursā, prakse ir paredzēta Anglijā – sešus mēnešus – un maģistrantūras prakse – Zviedrijā, Vācijā u. c.
Kas ir mainījies tevī, kopš esi students?
– Esmu kļuvis pašpārliecinātāks, komunikablāks, vairāk varu izdarīt. Nonācu pie atziņas: ja neko nedarīs, tad neko nepanāks.
Tavs novēlējums šīs augstskolas nākamajiem studentiem?
– Jāuzdrošinās un jānāk, šeit ir tik daudz kur iesaistīties. Nemitīgs darbs ar cilvēkiem. Sociālā darbinieka privilēģija – palīdzēt citiem. Tāpēc tā ir brīnišķīga profesija.
