Zemgales reģions kā biezs maizes rieciens ar attīstītu vidi – šāds salīdzinājums ir pamatā reģiona perspektīvajai vīzijai.
Zemgales reģions kā biezs maizes rieciens ar attīstītu vidi – šāds salīdzinājums ir pamatā reģiona perspektīvajai vīzijai. To pirmdien, 23. martā, preses konferencē Jelgavas pilsētas Domē pauda reģiona attīstības plānošanas padomes pārstāvji. Pērn Bauskas rajona Padome un pilsētas Dome ir parakstījušas vienošanos par līdzdalību Zemgales reģiona attīstības plānošanā kopā ar Dobeles un Jelgavas rajonu un pilsētu. Kāda vieta biezajā maizes riecienā būs iedalīta mūsu rajonam?
Uzskata, ka rajons vēl neko nav nokavējis
Pirms nedēļas rajona Padome pieņēma lēmumu uzsākt Bauskas rajona sociālās un ekonomiskās attīstības programmas un teritoriālplānojuma izstrādāšanu, budžetā ieplānojot šiem nolūkiem 5000 latu, kā arī iesniegt pieteikumu mērķdotāciju saņemšanai. Nolemts arī izveidot Attīstības un plānošanas nodaļu ar divām štata vietām. Rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Teikmanis uzskata, ka rajona ekonomiskā plānošana jāsāk no nulles, jo iepriekšējā Padome savas darbības laikā nav savākusi un apkopojusi nepieciešamos datus. «Šajā ziņā esam atpalikuši no citiem rajoniem vismaz par gadiem diviem trim,» rezumē J. Teikmanis. Taču viņš noliedz, ka tādējādi rajons uzskatāms par zaudētāju un ka tam nav teikšanas reģiona plānošanā. Arī Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs Raitis Vītoliņš, kas sabiedriskā kārtā strādā pie reģionālā plānojuma, apgalvo, ka rajoni pašlaik atrodas vienādās starta pozīcijās.
Reģions ar starptautisku nozīmi
Reģiona attīstības plānošanā kā rajonus vienojošs faktors tiek uzsvērts Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajona izdevīgais izvietojums Latvijas centrālajā daļā, divu starptautiskas nozīmes autoceļu «Via Baltica» un «Via Hanza» (Berlīne – Sanktpēterburga) klātesamība, Jelgavas kā tranzīta plūsmu krustpunkts, izdevīga vieta tūrisma maršrutu ierīkošanai, auglīga lauksaimniecības zeme (Zemgales reģionā izvietots vairāk nekā 60% no valsts tehnisko kultūru sējplatībām, reģionā iegūst 93% no valsts cukurbiešu kopražas, 40% no graudaugu kopražas). Starpvalstu līmenī Zemgales reģions arī ir nozīmīgs, pašlaik vēl topošs posms ekonomiskās attīstības zonai, kas sākas Tamperē (Somijā) un stiepjas virzienā Helsinki – Tallina – Rīga un tālāk – Viļņa – Varšava – Berlīne.
Mērķis – panākt vienmērīgu attīstību
Darba grupa secinājusi, ka reģiona pagastu attīstība ir neviendabīga, tādēļ plānošanas mērķis ir panākt tās vienmērīgumu. R. Vītoliņš nenoliedz, ka plānošanas mērķis ir stiprināt novājināto Jelgavas infrastruktūru, taču ir arī domāts, lai attīstītos pārējais reģions. R. Vītoliņš paskaidroja, ka pašlaik tiek plānota ekonomiskā attīstība, bet par reģiona robežām vēl esot pāragri runāt. Tāpat aplami domāt, ka visu sagrābs un «apēdīs» centrs. Plānošanas mērķis – uzlabot visu reģiona iedzīvotāju sociālos un ekonomiskos apstākļus, nodrošināt pakalpojumus uz vietas un augstākā kvalitātē.
Nav noteikts turpmākais finansējums
Būtiska problēma ir finansējuma iegūšana turpmākajai reģiona attīstības plānošanai. Likumā «Par pašvaldībām» nekas nav teikts par reģionālo plānošanu, tādēļ pašlaik līdzekļus šiem mērķiem nav iespējams iegūt, budžetos tādi nav paredzēti. R. Vītoliņš informēja, ka jautājumā par obligāto finansējumu jau ir bijušas pārrunas ar finansu, kā arī ar pašvaldību lietu ministru.
Maija vidū reģiona attīstības projektu, kuru pirms tam apspriedīs reģiona pašvaldību pilnvaroto sapulcē, paredzēts iesniegt izskatīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas varētu izskatīt iespēju piešķirt finansējumu turpmākajam plānošanas darbam.
