Ir gan interesants latviešu teātra skatītājs. Zina, ka vecais Ābrams ar visu krāsni «uzies gaisā», ka Bebene ar Pindacīšu pēc trakās plūkšanās atkal salabs, un tomēr viņam vajag iet un «Skroderdienas Silmačos» redzēt.
Ir gan interesants latviešu teātra skatītājs. Zina, ka vecais Ābrams ar visu krāsni «uzies gaisā», ka Bebene ar Pindacīšu pēc trakās plūkšanās atkal salabs, un tomēr viņam vajag iet un «Skroderdienas Silmačos» redzēt.
Nacionālais teātris ar savu iestudējumu radījis leģendu, stereotipu par «Skroderdienām». Tāpēc jo lielāka bija intriga, kāds būs kārtējais R. Blaumaņa «Skroderdienu Silmačos» iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī Viestura Kairiša režijā.
Uz izrādi bija devušās un ar «Bauskas Dzīves» lasītājiem par redzēto iespaidos dalījās Bauskas 1. vidusskolas skolotājas Anita Borinta un Zīna Baļčūne.
– Vairākas reizes redzēta Nacionālā teātra izrāde, arī brīvdabas variants, tā ka šoreiz braucām uz izrādi gan ar bažām, gan ar jaunatklāsmes cerībām. Izrāde bija savdabīga, varbūt interesanta, bet… vai tas vairs bija Blaumanis?
Rūdis – pusdebils, ar neadekvātām kustībām, Pindaks – cara armijā izdienējis, kontuzēts, nu bezgala bezgaumīgs un truls, Dūdars – sprigans un ļoti precētieskārs. Žīdu trio – šiki, moderni un atraktīvi skatāmi. Jaunums bija lugas beigu daļā – vecā Silmača noskatīšanās uz visu notiekošo. Daudz atkailinātu aktieru – Jāņu nakts epizodē, arī klasiskajā triju veceņu strīda ainā. Gandrīz kā palēninātajā filmā aktieri kustējās bišu uzlidojuma brīdī, Antonija un Dūdars, paziņodami par savu saderināšanos, dejoja uz galda.
Teksts jau ir no R. Blaumaņa, melodijas arī agrāk dzirdētās. Pieņemama atziņa: katram ir tiesības uz savu, arī klasikas, darba interpretējumu, bet promejot tomēr nepamet doma, vai nav pārāk skaļi, vai nav pārāk daudz vardarbības pret sievieti, vai latvieši agrāk un arī tagad tā līksmojas, pauž savu prieku, rūpes un pārdzīvojumus.
Nobeigumā kritiķes Valdas Čakares atziņa: «Režisora mēģinājumam salaulāt «Skroderdienas» ar ekspresionisma apokaliptisko estētiku ir tādi paši panākumi kā Antonijas centieniem apprecēt Aleksi. Neļaujas, un viss.»
