JURIS IĻŅICKIS jau divdesmit devīto gadu strādā par šoferi laikrakstā «Bauskas Dzīve».
JURIS IĻŅICKIS jau divdesmit devīto gadu strādā par šoferi laikrakstā «Bauskas Dzīve».
Oficiāli braukt prasmes pārbaudījumus viņš kārtoja dienesta laikā Maskavā, vecajās tiesībās tas vēl bija ierakstīts. Avīzes šofera pienākumos ietilpst arī redaktoru «vizināšana». Jura darba laikā tie bijuši četri: Rihards Grenctāls, Jānis Vecumnieks, Gunārs Šimkevics, nu – Anita Rozentāle. Juris izrēķinājis, ka pa šiem gadiem ir nobraucis vairāk nekā miljons kilometru. Sanāks 25 reizes apkārt zemeslodei. Vairāk nācies braukāt pa rajonu. Juris pats atzīst, ka viņam vislabāk tīk vest žurnālistus pie lauku ļaudīm. Tad viņš dodas korespondentam līdzi, ieklausās sarunās, dažreiz pat iesaistās diskusijās. Ar savu darbu Juris ir apmierināts, augstu vērtē kolektīvā valdošo draudzīgumu un sapratni. Jautāts par vēlmēm darbā, Juris minēja vienu – lai arī vecais «bobiks» ir gana labs un visur izbraukt spējīgs, tomēr gribētos jaunāka, modernāka autiņa stūri savās rokās paturēt.
Kad nav jābrauc redakcijas uzdevumā, Juris labprātāk dodas pie dabas. Izmanto izdevību, lai pie jūras «izvēdinātu» galvu un plaušas. Dzimis un audzis laukos, tāpēc prot un arī dara visus lauku darbus. Kad nav jāpilda darba pienākumi, tad Juris dzied. Jau daudzus gadus. Kā interesantāko savās dziedātāja gaitās atceras Ceļu daļas kora laiku. Atbildīgā par kora dzīvi un koncertiem toreiz bija Ārija Gaile, kura organizēja braucienus pa visu bijušo Padomju Savienību. Ir koncertēts un skatīti Karpati, Vidusāzija, Kaukāzs. Pērn kopā ar Codes pagasta jaukto kori «Mēmele» notika Jura pirmais brauciens Rietumu virzienā. Varena, tīra un iespaidīga bija Vīne, mīļa un romantiska šķita Prāga, bet vēlreiz noteikti gribētu atgriezties skaistākajā Austrijas pilsētā – Zalcburgā. Šīsvasaras Dziesmu svētki Jurim būs jau sestie viņa mūžā, katru reizi tas ir saviļņojuma un neatkārtojamu emociju bagāts notikums.
Vakara stundas Juris labprāt pavada pie televizora ekrāna, cenšas sekot līdzi seriālu norisēm. Kad ļoti gribas atpūsties, labprāt paskatās arī «multenes» – krāsaini, jautri attēli un nav daudz jādomā. Kaut gan arī domāt Jurim patīk. Par dzīvi, par šo laiku, dažreiz arī par sevi. Uzskata sevi par atsaucīgu, saviesīgos vakaros arī jautru un interesantu cilvēku. Labāk saprotas ar gados vecākiem ļaudīm un bērniem. Vērtējot sevi kritiski, Juris uzskata, ka dažreiz pietrūkst stingras noteiktības, uzņēmības pateikt otram, ka viņš dara sliktu. Optimismu un dzīves enerģiju Juris mācās no savas mammītes, kura, jau devītajā gadu desmitā iegājusi, joprojām ir darbīga, labsirdīga, ar gaišu skatu nākotnē.
