Novada skatē 23. aprīlī pilsētas Tautas namā no mūsu rajona piedalījās Svitenes, Viesturu un Rundāles pagasta apvienotais sieviešu koris, Codes pagasta «Mēmele», Brunavas «Grenctāle», Gailīšu «Kamarde», Mežotnes un Ceraukstes pagastu jauktie kori.
Novada skatē 23. aprīlī pilsētas Tautas namā no mūsu rajona piedalījās Svitenes, Viesturu un Rundāles pagasta apvienotais sieviešu koris, Codes pagasta «Mēmele», Brunavas «Grenctāle», Gailīšu «Kamarde», Mežotnes un Ceraukstes pagastu jauktie kori, Īslīces pagasta Dziedāšanas biedrības jauktais koris, skolotāju koris «Daina» un Vecumnieku pagasta vīru koris.
Diriģentes prombūtnes dēļ Bauskas dziesmu dienā nepiedalījās Iecavas pagasta jauktais koris, kas nesen nosvinēja 20 gadu jubileju, iedziedot arī Dziesmu svētku repertuāru.
Bauskas novads bija pirmais (pēc Rīgas) žūrijas maratonā pa dziedošo Latviju. Vasarā, kad visi novadi saplūdīs vienuviet, jānotiek kaut kam labam un skaistam. Tā domāja arī svētku virsdiriģents Imants Kokars, uzrunādams dziedātājus: jūs noturat līdzsvarā Latviju attiecībās ar «lielo lāci» un dažādām savienībām Rietumos. Korus vēl vērtēja Dziesmu svētku virsdiriģents Sigvards Kļava, muzikoloģe Inta Pīrāga, komponists Pauls Dambis. Klāt bija arī E. Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks, Dziesmu svētku režisore Anna Jansone.
Kaut gan skatē bija jādzied tikai izlozētās dziesmas, nepatīkamu pārsteigumu nebija. Kori šīs vasaras svētkiem repertuāru varēja izvēlēties pēc spējām, taču katrs centās iemācīties vairāk, lai bagātāks kļūtu dziesmu pūrs. Vienu no grūtākajiem un skaistākajiem skaņdarbiem Dziesmu svētku programmā – Pētera Barisona «Mūzai» ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem – dziedāja arī Ceraukstes un Codes pagastu kori. Viņi nepalika kaunā pat salīdzinājumā ar spēcīgo Mežotnes pagasta kori, «Dainu» un ciemiņiem no Stopiņu pagasta. Aplausi bija vienlīdz jūsmīgi visiem, bet žūrija īpašu prieku izrādīja par mazo koru varējumu.
Koros notikusi acīm redzama paaudžu maiņa, jo sevišķi sieviešu balsīs. Zīļu un puķu vainadziņi «piepildījuši» ne tikai koru pirmās rindas vien. Šis process pamazām pāraug kvalitātē. Diemžēl vīru «galā» joprojām padilums. Seši, astoņi, desmit vīru jauktajam korim gan ir krietni vien par maz, bet, ja katrs ir stabils savā balss grupā, tad izdodas – kā Mežotnes korim ar azartisko diriģenti Mārīti Jonkus, kad G. F. Hendeļa kora «Allelujā» pēdējie akordi saplūda ar aplausu vētru.
Šķiet, ka tieši šībrīža situācija piedeva jaunu suģestējošu skanējumu Emīla Dārziņa dziesmai «Mūžam zili» Vecumnieku vīru, bet jo sevišķi Ķekavas jauneklīgā kora sniegumā diriģenta Arvīda Platpera vadībā, kā arī Andreja Jurjāna «Tēvijai» mūsu skolotāju kora, Gido Kokara un solistes Valdas Dzenes priekšnesumā.
Novada koru parāde bija arī atlase dziesmu skatei Rīgā, uz ko var pretendēt labākie novadu kori. Jaukto koru grupā skates laureāta diplomu par 3. vietu (kopējā vērtējuma skalā) saņēma skolotāju koris «Daina» (diriģenti Gido Kokars un Ludmila Pismennaja); vīru koru grupā diploms par 1. vietu Ķekavas vīru korim (Arvīds Platpers); pagastu koru grupā – diploms par 2. vietu Mežotnes pagasta korim (Mārīte Jonkus) un Stopiņu pagasta korim (Ina Ekerte), 3. vietas diploms Īslīces pagasta Dziedāšanas biedrības korim (Linda un Uģis Matveji).
Korus vizuāli vērtēja etnogrāfijas speciālite Ilze Ziņģīte. Viņa ieteica tautas tērpu konkursskatē piedalīties Ceraukstes pagasta jauktajam korim un «Kamardes» dziedātājai augumā staltajai Laimdotai Gronskai. Atliek pievienoties Imanta Kokara teiktajam: mums visiem jābūt atbildīgiem par šīsvasaras Dziesmu svētkiem!
