Lietuviete Stefānija Majauskiene 47 gadus dzīvo Latvijā. Viņai sākuši piemirsties dzimtās valodas atsevišķi vārdi, tāpēc Stefānija, sarunādamās lietuviski, izmanto arī latviešu valodu.
Lietuviete Stefānija Majauskiene 47 gadus dzīvo Latvijā. Viņai sākuši piemirsties dzimtās valodas atsevišķi vārdi, tāpēc Stefānija, sarunādamās lietuviski, izmanto arī latviešu valodu.
Meitene no Pasvales atbraukusi uz Bausku kaplēt bietes un apprecējusies. Kopš tā laika uz bērnības vietām Pasvales apkaimē Stefānijai gadās aizbraukt reti. Taču ik gadu viņa turp noteikti dodas Mātes dienā, lai apmeklētu vecāku kapus.
Stefānijai Majauskienei šogad palika 70 gadu. Viņa joprojām jūtas ņipra un nesēž, rokas klēpī salikusi. Katru dienu Stefānija dodas uz darbu konditorejas cehā. «Tur algu man nemaksā, bet varu nopelnīt uzturu. Ja komunālie maksājumi nebūtu tik lieli, ar pensiju varētu iztikt,» secina Stefānija Majauskiene. «Taču ja uzturam paliek pāri tikai 12 latu, jāsāk domāt. Kamēr spēju, strādāju un esmu apmierināta.»
Majauski izaudzinājuši divus bērnus, un tagad Stefānijai ir desmit mazbērnu. Septiņi dzīvo Ozolainē, trīs – Bauskā.
Vārdadienas svin arī Lietuvā. Stefānija atceras, kā uz vārdībnieka durvju rokturiem karināti vainadziņi. Tas ir sens lietuviešu rituāls.
