Aprīļa vidū mūsu rajona Tiesa sodīja nepilsoni L. K. par valsts robežas neatļautu šķērsošanu bez attiecīgajiem dokumentiem.
Aprīļa vidū mūsu rajona Tiesa sodīja nepilsoni L. K. par valsts robežas neatļautu šķērsošanu bez attiecīgajiem dokumentiem. Piedāvājam sarunu ar rajona Policijas nodaļas Imigrācijas policijas inspektori Ināru Medni.
Kāda ir tava darba specifika?
– Man jāapzina ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri nelikumīgi ieradušies mūsu valstī. Sadarbojoties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, jāveic pasākumi viņu izraidīšanai no valsts. Vēl darbojos ar likumpārkāpējiem, kuri šķērso valsts robežu ar nederīgām pasēm. Pie manis ierodas cilvēki, kuri nolēmuši pārcelties uz dzīvi ārzemēs.
Raksturo, lūdzu, šos sabiedrībai maz zināmos procesus plašāk.
– Personai, kura nelikumīgi uzturas mūsu valstī, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tiek izdots izbraukšanas rīkojums. Tajā norādīts, līdz kuram laikam jāatstāj Latvijas teritorija. Atklājot, ka šis rīkojums netiek pildīts, organizēju attiecīgās personas aizturēšanu administratīvā kārtā un piespiedu izraidīšanu no valsts. Persona tiek aizturēta arī gadījumos, kad tai nav derīgu ceļošanas dokumentu (pases). Tad caur attiecīgās valsts vēstniecību tiek noformēta atgriešanās garantija mītnes valstī. To dara ar Imigrācijas policijas pārvaldes starpniecību, tās pakļautībā strādājam mēs – rajonu Imigrācijas policijas inspektori. Diemžēl atgriešanās garantijas noformēšana ir ilgstošs process, tādēļ aizturētās personas spiestas izolatorā pavadīt pat vairākus mēnešus, jo likumā paredzēts, ka piespiedu kārtā izraidāmie cilvēki tiek turēti apsardzībā līdz izbraukšanas rīkojuma izpildei.
Kā notiek nelikumīgi iebraukušo apzināšana?
– Vēlētos sagaidīt lielāku atsaucību no iedzīvotājiem, kuriem vislabāk zināms, kas dzīvo bez pieraksta jeb, atbraucis no ārvalstīm, rīkojas palikt uz dzīvi. Taču patiesība parasti atklājas ar skandālu. Tādēļ nereti nepieciešamās ziņas pienāk no policijas darbiniekiem.
Kāda atbildība draud par neatļautu uzturēšanos valstī?
– Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu bez noteiktās pases vai attiecīgu institūciju atļaujas draud kriminālatbildība no viena līdz trim gadiem.
Uzturēšanos mūsu valstī reglamentē likums «Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā», saskaņā ar kuru izraidīšana no valsts draud personām, kurām anulēta uzturēšanās atļauja, kuras uzturas valstī bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, vai ja citādi pārkāpts vīzu režīms. Likums paredz, ka izbraukšanas rīkojumu var pārsūdzēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam vai tiesā. Nereti darbā sastopos ar cilvēkiem, kuri nevērīgi izturējušies ne vien pret dokumentiem, bet arī pret faktu, ka viņi pierakstīti citā valstī. Ne visi iebraucēji pagaidām grib respektēt mūsu valsts likumus.
Cik daudz citu valstu pilsoņu bijis jāizraida un kādi ir viņu iztikas avoti, šeit uzturoties un paliekot?
– No apzinātajiem ieceļotājiem pagājušajā gadā labprātīgi esam izraidījuši trīspadsmit, bet piespiedu kārtā – četrus. Šajā gadā labprātīgi mūsu valsti atstājušas divas personas, kuras nelikumīgi uzturējās Latvijā, bet divas nācies izraidīt piespiedu kārtā. Ekonomisko pamatu dzīvošanai šiem cilvēkiem dod darba devēji, nelikumīgi un nelegāli pieņemot viņus darbā. Taču Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka šāds darba devējs var tikt sodīts ar naudas sodu no 50 līdz 150 latiem.
Ārzemēs izveidota sistēma darbam ar imigrantiem. Kāda ir šī jautājuma nostādne mūsu valstī?
– Tā kā zinu angļu valodu, esmu jau daudz ko apguvusi. Gada laikā divas reizes izmantoju iespēju pabūt ārzemēs un papildināt zināšanas. Gan Zviedrijā, gan Dānijā iepazinos ar tur izstrādāto sistēmu un vēroju, kā strādā ar ieceļotājiem. Tur šī problēma ir aktuālāka nekā pie mums, jo šajās valstīs patvērumu meklē ļoti daudz ieceļotāju no zemēm, kurās cilvēki jūtas apdraudēti un kur ir konfliktsituācijas, vardarbība. Taču gadās, ka patvēruma meklētāju vidū ir personas, kurām to mītnes zemē vajāšana nedraud, tās tikai meklē vieglāku dzīvi, – tā saucamie ekonomiskie bēgļi. Tādēļ katra patvēruma meklētāja lieta tiek ļoti rūpīgi izskatīta, pirms pieņem lēmumu piešķirt bēgļa statusu, uzturēšanās atļauju vai izraidīt viņu no valsts.
Zviedri savukārt bija ieradušies mūsu zemē, lai dalītos pieredzē cīņā ar nelegālo imigrāciju. Pamazām veidojas sistēma, kas analoga ārzemju paraugam.
Ar Ināru Medni sarunājusies
