Kristīgo jauniešu grupa no Zviedrijas «Dropparna» (Lāses) sestdien, 9. maijā, Bauskas tautas namā sniedza pēdējās izrādes mūsu rajonā.
Kristīgo jauniešu grupa no Zviedrijas «Dropparna» (Lāses) sestdien, 9. maijā, Bauskas tautas namā sniedza pēdējās izrādes mūsu rajonā. Visu iepriekšējo nedēļu viņi bija uzstājušies mūspuses desmit skolās. Mistērijas par cilvēku savstarpējām attiecībām, par attiecībām ar Dievu emocionāli saviļņojušas visus skatītājus, par to liecina arī redakcijā saņemtās vēstules.
Pie mums viesojās skolēnu grupa no Zviedrijas. Bībeles koledžas audzēkņi Latvijā ieradās, pateicoties zviedru Pestīšanas Armijas darbībai. Bauskas viesi iepriecināja skatītājus ar mūsdienu mistērijas uzvedumu.
Izrādē senie bībeliskie motīvi savdabīgi saplūst ar mūsdienu dzīves ritmiem un reālijām. Starp simboliskiem personāžiem ir skatāmi Ādams un Ieva, svētais (varbūt pats Jēzus), melnā ģērbta Bezcerība (Hoplesness) ar garu melnu rungu. Starp mūsdienu personām darbojas jautrs, saskarsmei atklāts diskžokejs, stingra jauna juriste, smuka koķetējoša oficiante, sekretāre. Kā mākslinieciskas izteiksmes līdzekļi plaši lietojami pantomīmas paņēmieni, žesti, mīmika, strauji aktieru pārvietojumi, modernu deju kustības un, protams, dažādu žanru mūzika.
Izrādes vadmotīvs ir kristīgas mīlestības, humānisma iemiesojums mūsdienu pasaulē. Svēto (apustuli, pareģi vai pašu Jēzu) pārējie personāži atstumj malā un pat sit krustā. Visus mulsina alegoriska Bezcerības figūra (tās plastiku ļoti izteiksmīgi veido viena no audzēknēm). Zem melnas kapuces šai drūmajai figūrai slēpjas arī balta Nāves maska.
Neparasts skats mūsu skolēniem bija krustā sistā svētā (šo lomu tēlo skolēns no Šveices) agonija – drīzāk morālā nekā fizioloģiskā ziņā. Kad svētais bija miris, viņa mirstīgās atliekas novietoja blakus krustam, bet viņa vietā stājās melna, gavilējoša Bezcerība. Tomēr notika bībeliskais brīnums – svētā augšāmcelšanās. Visi lugas dalībnieki nožēloja savu grēku un metās apskaut svēto, priecājoties par viņa atgriešanos dzīvē.
Pēc izrādes juristes lomas tēlotāja (ar tulkotājas palīdzību) angliski nedaudz paskaidroja mistērijas morālo saturu. Pēc tam dejotāja Kinda (arī Ievas lomas izpildītāja) klasiska baleta stilā apbūra publiku ar «garīgo deju» «Kristus zieds» (te domāta mīlestība pret cilvēkiem).
Pateicīgie skatītāji ilgi pauda sirsnīgu pateicību lomu tēlotājiem – skolēniem no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Kanādas un Šveices – par sagādāto garīgo prieku, tikšanos ar mūžīgi jauno mākslu un nemirstīgām morālām vērtībām. Bija ļoti patīkami parunāt ar viesiem arī pie kafijas tases. Savukārt viesi sirsnīgi pateicās skolas direktorei par uzmanību un viesmīlību.
S. ŽURAVĻOVS, Bauskas vakara vidusskolas skolotājs
Jaukā pēcpusdiena Mežotnes pamatskolā
Grupas «Lāses» sastāvā bija astoņi sirsnīgi un vienkārši jaunieši no sešām pasaules valstīm.
Viesi rādīja interesantus priekšnesumus, ar deju, kustību un mūzikas palīdzību stāstot par jauniešu dzīvi un saikni ar dabu un Dievu. Izrāde bija tik emocionāla, ka acīs pat sariesās asaras.
Pēc priekšnesumiem mēs varējām ar viņiem iepazīties un sarunāties angliski bez tulka palīdzības. Sākumā sarunas neveicās, bet drīz vien jau tērzējām kā seni draugi.
Autogrāfi tika rakstīti gan uz rokām, dienasgrāmatās, «keponos» un pat uz visvienkāršākajām lapiņām.
Mēs ciemiņu meitenēm izrādījām Mežotnes parku. Viņas par to bija sajūsminātas, jo tas esot tik liels kā mežs. Kamēr mēs baudījām pavasara silto sauli un putnu dziesmas, pārējie grupas puiši un meitenes ar Mežotnes pamatskolas audzēkņiem jauki pavadīja laiku sporta zālē.
Uz jautājumu, vai ir grūti iemācīties kustību izrādes, Marija (meitene, ar kuru sadraudzējos) atbildēja, ka viss notiekot ļoti lēni, katra kustība izstrādāta līdz sīkumam.
Atvadījāmies ļoti sirsnīgi. Viņi iemācījās latviski pateikt «labdien» un «uz redzēšanos». Norunājām sarakstīties. Klusībā ceram, ka kādreiz mēs aizbrauksim pie viņiem vai viņi atbrauks pie mums.
I. GRIĶE, Mežotnes pamatskolas 9.a klases skolniece
