Viena no spilgtākajām personībām Latvijas politiķu vidū, apvienības «TB/LNNK» domes loceklis, Eduards Berklavs Bauskas tautas namā otrdien, 19. maijā, runāja ar pilsētas sabiedrības pārstāvjiem.
Viena no spilgtākajām personībām Latvijas politiķu vidū, apvienības «TB/LNNK» domes loceklis, Eduards Berklavs Bauskas tautas namā otrdien, 19. maijā, runāja ar pilsētas sabiedrības pārstāvjiem.
Man jau ir 84 gadi, uzsvēra Eduards Berklavs, un reizēm domāju, ko man vēl vajag, lai iet kā iet. Kad vājuma brīdis ir garām, apzinos, ka tā nedrīkst. Mūs grib iedzīt bezcerībā, apklusināt vai apdzirdīt. Nepadoties bailēm, pakļautībai – tāds bijis Eduarda Berklava dzīves vadmotīvs. Par to viņš izsmeļoši rakstījis grāmatā «Zināt un neaizmirst».
Šķēršļi ir novākti
Liela, svarīga politiska jautājuma risināšanā nav nekas darīts, pašreizējās situācijas raksturojumu valstī izvērta E. Berklavs. Neesam panākuši Baltijas valstu okupācijas fakta starptautisku atzīšanu. Neviena valdība kopš 1991. gada par to nav rūpēju- sies. Līdz ar to netiek pildīta 1949. gadā ar PSRS parakstītā Konvencija. Neviens no tiem, kuriem šeit nepatīk, negatavojas aizbraukt, bet vēlas kļūt par kungiem šajā valstī. Šķēršļi ir novākti: Saeimas apstiprinājumu gaida grozījumi Pilsonības likumā, kas pat nepilsoņu bērniem uzspiež piederību Latvijai, nezinot, vai viņi to vēlēsies. Mums tas ir drauds, un nav paredzams, kas notiks pēc desmit gadiem. Vēl paliek valoda, bet arī šo šķērsli jau grasās nojaukt. Austrumu un Rietumu prasības apbrīnojami saskan. Rietumu brīvo valstu mērķis ir iegūt Krievijas tirgu, jo krievu tauta nekad nav bijusi paēdusi. Turklāt jārēķinās ar to, ka armija Krievijai vienmēr bijusi stipra, un katrā karā tā pievienojusi kādu teritoriju saviem plašumiem. Rietumi nedzird mūsu prasību: valstīm, kas piedalījās Potsdamas konferencē, jānes atbildība par okupācijas sekām Baltijā. Bet neviens jau īsti to nav prasījis.
Izlaupīšana, nevis vērtību sadale
Tā Eduards Berklavs nosauca ekonomiskās reformas Latvijā, īpaši uzsvērdams, kā notikusi kopsaimniecību likvidācija, kad lielākās vērtības nonākušas tikai dažu cilvēku rokās. Nu grasoties pārdot «Latvenergo», sakarus, arī dzelzceļu. Parasti gan neviena valsts no savām rokām neizlaižot gaismu un spēku, bet, ja to darot, tad ar stingriem noteikumiem. Nav pieņemts neviens likums, kas veicinātu ražošanu, arī garīgo, intelektuālo, sacīja E. Berklavs, izvērtējot septiņos gados Saeimā pieņemtos lēmumus un šajā ziņā kritizējot arī savu apvienību «TB/LNNK».
Personiskās rūpes – pāri visam?
Eduards Berklavs aicināja – deputātu kandidātus vērtējot, meklēt godīgus cilvēkus. Viņaprāt, šajā Saeimā tikai trešā daļa deputātu esot tādi, kuriem rūp Latvijas neatkarība. Pie divām trešdaļām politiķu, kam svarīga tikai personiskā labklājība, esot pieskaitāms arī valsts prezidents, atzina E. Berklavs. Viņš pauda visai pretrunīgu attieksmi pret Guntaru Krastu (politiskās pielaidības dēļ), taču atzina, ka viņš ir labākais no bijušajiem premjeriem, mīl Latviju, ir tās patriots, bet iekļāvies koalīcijā ar partijām, kurām neinteresē Latvijas nākotne. Un tomēr Latvijai nav citas izvēles kā «TB/LNNK» un arī Latvijas Zemnieku savienība, partijas, kurās valda nacionāls gars.
