1960. gadā GUNĀRS ŠIMKEVICS sāk strādāt par avīzes «Bauskas Darbs» ārštata korespondentu. Kopš 1964. gada nepilnus desmit gadus ir Latvijas radio korespondents Bauskas rajonā.
1960. gadā GUNĀRS ŠIMKEVICS sāk strādāt par avīzes «Bauskas Darbs» ārštata korespondentu.
Kopš 1964. gada nepilnus desmit gadus ir Latvijas radio korespondents Bauskas rajonā. Tiek gatavoti vietējie raidījumi, arī lauku reportāžas Latvijas radio ārzemju ziņu redakcijai. Kad nodaļu likvidē, G. Šimkevics atkal nonāk avīzē.
uu Daudzi jūs atceras kā «Komunisma Ceļa» galveno redaktoru. Kā nokļuvāt šajā amatā?
– Tas nemaz nenotika tik vienkārši. Man bija nepieciešams labiekārtots dzīvoklis, gāju to lūgt pie toreizējā Bauskas rajona partijas komitejas sekretāra Jāņa Bonāta. Dzīvokli dabūju, bet… man bija jākļūst par partijas komitejas instruktoru. Gatavoju J. Bonātam runas un publikācijas žurnālam «Padomju Latvijas Komunists». Tas tad bija pietiekami stabils pakāpiens, lai 1982. gada septembrī kļūtu par avīzes galveno redaktoru.
uu Tajos laikos galvenais redaktors tomēr nebija avīzē pats galvenais. Pastāstiet par cenzūru.
– Manos pienākumos ietilpa sekot līdzi Galvenās literatūras pārvaldes (GLP) noteikumu ievērošanai. GLP kontrolēja, cik lielā slepenībā tiek turēti valsts noslēpumi. Jāteic, ka to bija bezgala daudz. Kādas trīs reizes esmu dabūjis arī «pa sprandu». Reiz ievietojām laikrakstā līdzjūtību cilvēkam, kurš kara laikā cīnījies leģionā. Jau nākamajā dienā atskanēja telefona zvans no Valsts drošības komitejas, kāpēc pieminam avīzē šādu cilvēku. Čeka tajā laikā strādāja modri.
uu Vai pāreja no «Komunisma Ceļa» uz «Bauskas Dzīvi» bija viegla?
– Līdzko sākās trešā atmoda, centāmies darīt visu, lai avīze pēc iespējas ātrāk tiktu vaļā no Centrālās komitejas aizbildniecības, arī no nosaukuma «Komunisma Ceļš». 1989. gadā par nosaukuma maiņu vietējais čekas priekšnieks biedrs Burbo man vēl piesolīja «bezmaksas braucienu» uz Sibīriju. Mēs tomēr strādājām, izsludinājām konkursu, veidojām jauno «galviņu» un uz svētkiem, 8. martu (bija reiz mums tādi svētki), izdevām «Bauskas Dzīves» pirmo numuru.
uu Tā nu laiks paiet. Kā vērtējat šodienas redakcijas darba ritmu, iespējas, avīzi?
– Avīzes vizuālais tēls vairāk svarīgs māksliniekam, izdevējiem. Vienkāršam lauku lasītājam galvenais ir saturs. Manuprāt, vietējā avīzē jābūt pēc iespējas vairāk informācijai par to, kas notiek pašu rajonā. Konkurence, kas nebija agrāk, mūsdienās rosina būt vienmēr radošiem, modriem. Iegūs tas laikraksts, kas sniegs «svaigāku», faktiem bagātāku informāciju. Šajā ziņā ar «Bauskas Dzīvi» esmu apmierināts. Arī turpmāk būšu priecīgs, ja laikraksts saglabās trešās atmodas laikā iemantotās idejas, stilu – būs sakārtots, aktuāls un atsaucīgs pret visu jauno, oriģinālo.
