Maijā mūsu rajona mediķu mācībās lekciju nolasīja Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents profesors Anatolijs Danilāns, kurš kuņģa un zarnu trakta slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai veltījis trīsdesmit gadu un ir liela autoritāte šajā jomā.
Maijā mūsu rajona mediķu mācībās lekciju nolasīja Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents profesors Anatolijs Danilāns, kurš kuņģa un zarnu trakta slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai veltījis trīsdesmit gadu un ir liela autoritāte šajā jomā.
Šoreiz viņa priekšlasījums un diskusija bija veltīta kairināto zarnu simptomam, kaitei, kura gan ir, gan nav, tomēr rada ne mazums problēmu pacientam, prasa daudz pacietības un iecietības no ārsta.
Kairināto zarnu sindroms (KZS) izpaužas kā ilgstošas, nenoteikta rakstura sāpes vēderā, vēdera izejas traucējumi (caureja, kas mijas ar aizcietējumiem), vēdera uzpūšanās, burkšķēšana, ko grūti novērst. Tā ir hroniska slimība, ko izsauc un pastiprina nevis kādas pārmērības ēšanā vai infekciju izraisošs vīruss, bet gan uztraukumi, ilgstošs stress, pārslodze, centrālās nervu sistēmas traucējumi.
Latvijā ārsti šo slimību bieži kļūdaini diagnosticē par zarnu iekaisumu, aizkuņģa dziedzera iekaisumu, žultsceļu slimībām, līdz ar to nepareizi ārstē. Reizēm pat izoperē žultspūsli, kurā ir akmeņi, kaut arī tie netraucē. Tomēr pēc laiciņa slimniekam atsākas tās pašas nepatīkamās sajūtas un procesi. Kairinātu zarnu sindroms ir ļoti bieži sastopama parādība, bet atzīts, ka tas nav zarnu iekaisums, tikai zarnu darbības traucējums. Dāņi esot izpētījuši, ka viņu valstī šī vaina esot 40 procentu iedzīvotāju.
Kaite ir nepatīkama, rada neērtības pacientam, bet nav bīstama, neizraisa ļaunas sekas. Tā nedraud ar ļaundabīga audzēja, čūlas vai citu slimību rašanos, kaut arī kaite var ilgt gadiem. Turklāt ļoti bieži tā pazūd kā nebijusi, ja nostabilizējas apstākļi darbā, ģimenē. Tāpēc šīs slimības saasinājuma laikā nereti iesaka lietot nomierinošus līdzekļus. Tomēr to nevajadzētu darīt ilgāk kā pāris nedēļu, lai nerastos pieradums. Šajā gadījumā labāk līdz zāļu tējas un pašiedvesma. Īpaši efektīvi nav arī fermentus saturoši preparāti, bet, ja ir sāpes, ārsts nozīmē «Spazmomenu». Nekādas antibiotikas bez ārsta ziņas nevajadzētu lietot. Gluži tāpat notievēšanas nolūkā nevajadzētu aizrauties ar caureju izraisošām tējām, kas izvada no organisma galvenokārt ūdeni un sāļus, kas ir ļoti nepieciešami. Kairinātu zarnu sindromu var sekmēt arī jūtība pret kādu produktu, reizēm tas ir piens, reizēm cukurs, pupas, zirņi, rieksti vai kas cits.
