Parasti ir tā, ka vidusskola nodrošina skolēnus ar akadēmiskajām zināšanām, bet dzīves pieredze netiek dota.
Parasti ir tā, ka vidusskola nodrošina skolēnus ar akadēmiskajām zināšanām, bet dzīves pieredze netiek dota. Augstskolām nav vajadzīgi teicamnieki ar pilnu galvu zināšanu, ja nespēj tās pielietot. Daudz svarīgāka ir aktivitāte sabiedriskajās organizācijās, darba pieredze jau vidusskolas gados, kā arī oratora māksla. Tieši tādiem studentiem ir priekšrocības. Protams, ne jau visas augstskolas nākamajiem studentiem izvirza šādus kritērijus, bet ar to ir jārēķinās, lai iestātos labā skolā.
Jau iestājeksāmenos būs jāsecina, ka galvenais, ko jums skolā tiešām vajadzēja mācīties, ir loģika, matemātika, vēsture un, protams, angļu valoda. Ar labām latviešu valodas, kā arī ķīmijas, fizikas u. c. eksakto priekšmetu zināšanām jūs varēsit šokēt kolēģus, kas no šīm lietām nesaprot ne nieka, bet gan ir virtuozi angļu valodas pratēji, datorspeciālisti. Taču tas ir tikai sīkums salīdzinājumā ar lielo nervu spriedzi, kas jūs pārņems, klausoties, kādas iespējas saviem skolēniem bija piedāvājušas citas skolas, bet jums tas viss ir gājis secen, lai gan esat tikpat labi un gudri bērni.
Varu apgalvot, ka vidusskolas pārbaudījumi ir nieks salīdzinājumā ar iestājeksāmeniem augstskolās. No jūsu sekmēm ir atkarīga gan pašu nākotne, gan vecāku maciņi, kā arī prestižs sabiedrībā. Visiem nākamajiem studentiem novēlu mācīties angļu valodu, matemātiku, datorzinības, domāt nākotnes izteiksmē un izmantot visas piedāvātās iespējas!
G. KIRILKA, Bauskas 1. vidusskolas absolvente, tagad Vidzemes augstskolas Mazo uzņēmumu un ekonomikas vadības nodaļas 1. kursa studente
