Iecavniekam Maksim Sūnam, kurš kopā ar sievu Zentu dzīvo Smilgu mājās ciemata nomalē, šodien ir nozīmīga diena, jo 29. maijā viņam ir gan dzimšanas, gan vārdadiena.
Iecavniekam Maksim Sūnam, kurš kopā ar sievu Zentu dzīvo Smilgu mājās ciemata nomalē, šodien ir nozīmīga diena, jo 29. maijā viņam ir gan dzimšanas, gan vārdadiena. Mamma viņam stāstījusi, ka ieraudzījusi dēla dzimšanas dienā kalendārā ierakstīto vārdu– Maksis. To arī izvēlējusies savam vienīgajam dēlam. Tas bijis pirms 64 gadiem Birzgalē. Vēlāk dzīve atvedusi uz Vecumniekiem, kopš 1972. gada dzīvots un strādāts bijušajā Iecavas kombinētās lopbarības rūpnīcā. Tai piederējis koka mājiņu puduris, kur Sūnu ģimene apmetusies. 12 gadu Maksis Smilga rūpnīcā strādājis par krāvēju, līdz 1994. gadā devies pensijā, un tagad dzīves ritējums kļuvis gausāks. Tomēr darba netrūkst. Saimnieku sastapām mājas verandā, pārlasot pērnos tupeņus. Tie, pat maisā gulēdami, sajutuši pavasari, spēku un augtgribēšanu, izdzenot asnos. Sēklai atliktie kartupeļi jau apstādīti, arī puķudārzā pie Smilgu mājām brīvas vietas vairs nav. Rušinādama dobes, dzīvesbiedre Zenta stāstīja, ka puķes ir viņas lielākais prieks un sirdslieta. Diemžēl šis pavasaris ir bijis tik spējš, ka visas puķes noziedējušas reizē. Rudens priekam tikko iestādītas jorģīnes, kuru saknes, vēl plauktā stāvēdamas, jau spēcīgi saasnojušas. Puķu dārzā zemīte viegla, smilšaina un neauglīga, tāpēc ne mazums pūļu jāpieliek, lai stādi augtu un uzziedētu.
Maksis un Zenta sacīja labus vārdus par kaimiņiem, kuri viņus neaizmirst apciemot, aicināt talkās un dalīties rudens dārza ražā.
Šodienas jubilāram vēlam sauli, ko tik ļoti gribas pēc garajām, skumjajām, pielijušajām un saltajām dienām.
