Maijs aizsteidzas, pamādams ar ilgi aizturētu saulstaru. Sākas atvaļinājumu laiks, bet ārpus notikumiem laikā un telpā neviens tik un tā neizkļūs, ja dienas dalīs ar savu valsti.
Maijs aizsteidzas, pamādams ar ilgi aizturētu saulstaru. Sākas atvaļinājumu laiks, bet ārpus notikumiem laikā un telpā neviens tik un tā neizkļūs, ja dienas dalīs ar savu valsti.
Kosmopolīts Kārlis Streips beidzot apstiprināja mūsu aizdomas: ja komunisti nāks atpakaļ, es atgriezīšos mītnes zemē. Līdzi gan paņemšot dažus latviešus. To varētu saprast arī tā: pēc manis kaut vai ūdensplūdi, aizsprostus nojaukt esmu centies no sirds.
Ārzemju kaluma tautieši Olafs Brūvers un Kaija Gertnere sakašķējušies tēvu zemē. Tas noticis pašā Cilvēktiesību birojā, kur Valsts kontrole atklājusi pārkāpumus finansu jomā. Olafs atbrīvoja savu vietnieci Kaiju un nu viens pats izglīto tumšos latviešus cittautiešu svētajās cilvēktiesībās.
Cits cilvēktiesību sargs Nils Muižnieks no ASV prezidenta Klintona rokām saņēma pateicības prēmiju – 22 tūkstošus dolāru. Pāris dienu vēlāk radiointervijā, uzzinājis par Rīgā nāvīgi ievainotu kādu zobārstu, šis pats «cilvēktiesību sargs» smiedamies bilda, ka pirms gadiem pieciem Latvijā zobārstus vajadzējis apšaut par sliktu darbu. Kas nokavēts, nokavēts. Valsts prezidents atdevis Saeimai otrreiz caurlūkot Krimināllikumu un ieteicis atteikties no nāves soda.
Prezidents Guntis Ulmanis perfekti iemācījies lūgt piedošanu katram, kurš pažēlojas par briesmīgajiem latviešiem. Bet viņam nebija laika pasniegt Triju Zvaigžņu ordeni tālu braukušajai Krievijas Latviešu kopienas pārstāvei Laumai Vlasovai, kaut gan iepriekš viss bijis saskaņots. Viņa jutās mazliet aizvainota. Mēs gan ne, jo – kas gan nepazīst prezidentu.
Dumjā tauta vēl nav sapratusi, kā tad tā: kad sarkano nacistu mītiņā parādās sauklis «Doloi latišei!» («Nost latviešus!»), to drošības iestādēs un, jādomā, arī prezidenta kancelejā kvalificē kā viedokli, bet, kad kopā ar sirmgalvjiem pie Brīvības pieminekļa klusējot ziedus noliek Latvijas armijas komandieris, viņu atstādina no amata? Likumsakarīgi – hameleoni atgūst ierasto sarkano krāsu.
Palīdzēt Sibīrijas streikojošajiem ogļračiem ar Maskavas atraidīto pārtiku aicināja nevis prezidents, ārlietu ministrs vai premjers, bet tie paši sirmie nacionāļi, bijušie Intas, Vorkutas un Noriļskas «nāves ogļu» racēji, kuri īstenajiem latviešiem traucējot virzībā uz Eiropas Savienību, vazādamies pa Rīgas galvenajām ielām ar puķu pušķiem rokās.
Tirgus attiecības ielauzušās arī izglītības lauciņā. Centralizētā matemātikas eksāmena uzdevumus un to risinājumus bagātākie vecāki varējuši nopirkt par naudu. Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals šajā situācijā sevi raksturojis šādi: man vienalga, kā eksāmens tiek nokārtots, – falsificētā vai godīgā ceļā.
Centrālā vēlēšanu komisija nolēmusi, ka 7. Saeimu vēlēsim vienā dienā 3. oktobrī. Bet svētdien – Vasarsvētki, kas jau kopš izseniem laikiem bijuši prieka, auglības, vasaras sagaidīšanas svētki. Sagaidīsim zaļo vasaru līksmi!
