Aizejošās paaudzes uzsaukums jaunatnei «Bauskas Dzīvē» pagājušā gada novembra sākumā sasniedzis dzirdīgas ausis un dvēseles Bauskas 1. vidusskolā.
Aizejošās paaudzes uzsaukums jaunatnei «Bauskas Dzīvē» pagājušā gada novembra sākumā sasniedzis dzirdīgas ausis un dvēseles Bauskas 1. vidusskolā. Jauno baušķenieku aktivitātes jau novērtētas centrālajos laikrakstos un ieskanējušās ne tikai Bauskā vien.
Apstākļos, kad mūsu gļēvā valdība spēj atzīt okupācijas faktu tikai «iekšējai lietošanai», turklāt ar vairāku gadu nokavēšanos, bet panākt Ženēvas konvencijas izpildi par okupantu aiziešanu no ieņemtajām valstīm pēc to neatkarības atgūšanas nav spējīga, Mazā ministru kabineta rīcībai ir nenovērtējama nozīme. Liela loma ir arī 1. vidusskolas direktores Antas Rudzītes nostājai un viņas disputam ar van der Stūla starptautiskajiem aģentiem rajona Padomē par pilsonības problēmām. Cerot uz tikpat enerģisku rīcību arī nākotnē, mēs jūtamies gandarīti un iesakām jauniešiem nekad un nekur neaizmirst, ka esat latvieši – savu senču gara glabātāji, savas valodas nesēji, tautas goda sargātāji.
Savu latvisko dvēseli esam saņēmuši no senčiem. Ar neskaitāmo upuru asinīm rakstītais testaments nodots mums izpildīšanai, un neviens nevar mūs no šī svētā pienākuma atbrīvot. Ar visiem spēkiem palīdzēsim Latvijai, bet reizē arī prasīsim! Pieņemot notiekošo klusēdami, kļūsim līdzvainīgi.
Jaunatne maz zina par tautas gara vērtībām. Arī skolotājiem mācīts, ka viss, kas Latvijā pastāv kultūras un citu vērtību laukā, ir radies Krievijas ietekmē. Tā tiek atņemta iespēja veidoties pašlepnumam. Mums ir bagātākā folklora starp pasaules tautām. Brīvvalsts laika sasniegumi bija pārsteidzoši: zinātnē, tehnikā, mākslā, literatūrā, mežkopībā, lauksaimniecībā, jūrniecībā un aviācijā.
Ticam, ka tautas dzīvības saknes nav nocirstas, jo tās bieži barotas ar mūsu meitu un dēlu asinīm. Pēdējā karā un okupācijas gados tauta zaudēja trešo daļu dzīvā spēka, un tagad mums trūkst godīgu cilvēku izvirzīšanai uz 7. Saeimu. Domājiet par tautas likteni, ik dienu ieskatieties Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatā «Piemini Latviju», lasiet Leonīda Breikša dzeju un atcerieties Andreja Eglīša vārdus:
«Man sen vairs savu sāpju nav,/ Tik visas tautas./ Man sen vairs savu sapņu nav,/ Tik visas tautas./ Man savas dzīvības un nāves nav,/ Tik visas tautas.»
Politiski represēto klubs «Rēta»
