Latvija ir iekļāvusies Eiropas valstu nolīgumā «Par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu».
Latvija ir iekļāvusies Eiropas valstu nolīgumā «Par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu».
Lai gan Latvijā likums par bīstamo kravu kontroli uz ceļiem vēl tikai top, ar Zviedrijas valdības gādību tika noorganizētas vienu nedēļu ilgas mācības ceļu policijas, muitas un robežapsardzes pārstāvjiem no Latvijas, iepazīstinot viņus ar kontroli uz Zviedrijas autoceļiem, kur tiek pārbaudīti gan tranzīta, gan iekšzemes bīstamo kravu pārvadājumi. Pirms tam kursanti nedēļu mācījās Rīgā, apgūstot teoriju. Bauskas rajona Policijas nodaļu šajās mācībās pārstāvēja Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Aigars Starodubcevs. «Bauskas Dzīve» lūdza Zviedrijā redzēto salīdzināt ar pašmāju pieredzi.
Ceļu policijas darbs Zviedrijā – ar ko tas atšķiras no policijas darba pie mums?
– Vispirms jāprecizē, ka Zviedrijā to sauc par Satiksmes policiju (SP). Tās struktūra ir reģionāla – mums tādā gadījumā būtu nevis rajonu nodaļas, bet gan, piemēram, Zemgales reģiona Ceļu policija.
SP Zviedrijā ir elitāra vienība policijas struktūrā un arī sabiedrības skatījumā. Lai kļūtu par satiksmes policistu, ir jānostrādā vismaz 10 gadu kārtības policijā vai kriminālpolicijā par inspektoru. Kadru maiņas dēļ Zviedrijā gadā kopumā SP atbrīvojas apmēram 20 vietu, uz kurām piesakās ap 2000 kandidātu.
Neviens autovadītājs neapstrīdēs policista slēdzienu vai rīkojumu. Viņiem pašsaprotams ir apgalvojums – valsts strādā tikai un vienīgi savu cilvēku labā. Bet policists taču ir šīs valsts pārstāvis!
SP galvenokārt strādā uz maģistrālajiem ceļiem, apdzīvotās vietās kārtību uzrauga iecirkņa inspektori. Galvenais SP uzdevums – ceļu satiksmes drošības uzraudzīšana un bīstamo kravu pārvadājumu kontrole. Interesanti, ka SP darba laikā ik pēc pusotras stundas obligātas ir 15 minūšu ilgas kafijas pauzes.
Droši vien salīdzinājāt satiksmes noteikumu pārkāpumu raksturu pie viņiem un pie mums?
– Dabīgi, ka noteikumus pārkāpj arī Zviedrijā, taču ir atšķirīgas nianses. Piemēram, vienā Zviedrijas reģionā, kas varētu mērogos līdzināties Kurzemei, gada laikā aiztur ap 300 iereibušu autovadītāju. Bauskā vien trīs mēne- šu laikā var aizturēt 300 dzēru- šu autovadītāju… Jāpiebilst, ka Zviedrijā alkohola saturs izelpotajā gaisā nedrīkst pārsniegt 0,2 promiles (mums – 0,5). Vadīšanu reibumā tur uzskata par vissmagāko pārkāpumu. Viņi ir patiesi izbrīnīti, ka pie mums gadās «kadri» ar četrām promilēm…
Droši vien, redzot zviedru policistu materiālo nodrošinājumu, atlika skumīgi nopūsties?
– Darba apstākļi zviedru kolēģiem ir «pareizi nacionāli noskaņoti» – dienestam izmanto tikai vietējā ražojuma «Volvo» un «SAAB» jaunākos automašīnu modeļus ar spēcīgākajiem šīs sērijas dzinējiem. Tālākiem un ilgstošiem izbraukumiem izmanto mikroautobusus «Volkswagen Caravelle», kas nokomplektēti ar proviantu, dažādiem palīglīdzekļiem, tostarp arī ar smago automašīnu svariem. Automašīnas tiek norakstītas pēc četriem gadiem. Dienesta automašīnas ir apgādātas ar dažādiem mūsdienīgiem mobiliem sakaru līdzekļiem. Automašīnās atrodas arī instrumentu komplekti transporta līdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei, visi nepieciešamie likumdošanas akti.
Ja pie mums policists gadā vidēji saņem uz rokas ap 1100 latu, tad viņi – 1400 latu, tiesa gan, mēnesī. Kolēģi saka: «Alga mums ir laba. Nomaksājot visus nodokļus, ģimene var dzīvot. Ja strādā otrs ģimenes loceklis, tad dzīvot var ļoti labi.»
uu Vai pārkāpēju sodīšanas kārtība arī atšķiras?
– Ja mums jāsoda cilvēks, tad skatāmies, vai pārkāpums izdarīts pirmo reizi vai atkārtoti, paši vērtējam pēc administratīvā kodeksa, vai ir kādi vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi. Zviedrijā par pirmoreiz izdarītiem nenozīmīgiem pārkāpumiem, pat par vairākiem, vadītājs netiek sodīts, bet gan brīdināts.
Un kā ar «kukuļiem» uz ceļa?
– SP policists saka: «Ja par pārkāpumu mani atbrīvos no amata SP, tad es esmu bezdarbnieks uz visu atlikušo mūžu.» Vai pārkāpumu izdarījis kaimiņu kolēģis, paziņa vai pats Zviedrijas karalis – katrs saņem pienākošos sodu.
Varbūt ir kāda būtiska atziņa, gūta šajā mācību laikā?
– Policijas darba līmeni nepacels tikai materiāli tehniskais nodrošinājums. Katram jābūt vēlmei nepārtraukti papildināt savas zināšanas. Es būtu apmierināts, ja mani inspektori administratīvo kodeksu un satiksmes noteikumus zinātu tikpat perfekti kā kolēģi Zviedrijā.
