Kādas istabas puķes audzēt – tā ir katra dzīvokļa īpašnieka gaumes lieta.
Kādas istabas puķes audzēt – tā ir katra dzīvokļa īpašnieka gaumes lieta. Tie, kas grib savienot skaisto ar lietderīgo, var audzēt tādas istabas puķes, kurām ir stipra fitoncīda iedarbība.
Tas nozīmē, ka šie augi izdala vielas, kas nogalina mikroorganismus vai palēnina to attīstību un vairošanos.
Nebūt ne katrs smaržojošs augs izdala fitoncīdus tieši proporcionāli smaržas stiprumam, bieži tik tikko smaržīgiem augiem fitoncīdās īpašības ir stiprākas.
Ja ienes šādu augu istabā, jau pēc 24 stundām mazinās mikrobu daudzums tā iedarbības zonā. Pēc trim nedēļām visās telpās gaiss ir jūtami attīrīts. Tomēr izrādās, ka augi izdala dažādus fitoncīdus ar specifisku iedarbību, piemēram, uz noteiktu sugu stafilokokiem.
Spēcīgus fitoncīdus izdala orhidejas (dendrobium King un falenopsis amabilis), hibiski, īpaši Ķīnas roze (saukta arī par Havajas puķi), aglaonema, pileja, raibā difenbahija, sīklapu pundurfikuss un citi mazāk pazīstami istabas augi. Tomēr vislielāko aktivitāti uzrāda augs cissus rhombifolia, tautā saukts par istabas bērzu, kuru, pat nezinot tā fitoncīdās īpašības, audzē daudzos dzīvokļos. Tā pareizais nosaukums ir romblapu efejvīns. Efejvīnam nepieciešama auglīga augsne ar pietiekamu barības vielu krājumu. Augsnei jābūt labi drenētai un ne smagai. Efejvīnu pavairo ar spraudeņiem, kas ātri apsakņojas, ja augsnes temperatūra ir virs +20°C. Spraudeņi bieži jārasina, jānosedz ar stiklu vai plēvi. Spraudeņiem var izmantot dzinumu galotnītes. Efejvīns ir kāpelējošs augs, kura dzinumu jāuzsien pie balstiem. Novietojot augu augstāk, var ļaut dzinumiem brīvi nokarāties. Augs ir ļoti dekoratīvs, un vasarā to var audzēt arī uz noēnota, no vējiem pasargāta balkona. Augs labi panes arī ēnainu vietu, bet cieš no pārāk sausa gaisa (centrālapkure!), tāpēc lapas jāapsmidzina. Efejvīns ir ļoti jūtīgs pret pārmērīgu augsnes mitrumu, kas noved pie lapu zaudēšanas. Kaitīga ir arī tieša saules gaisma. Ziemā pietiekama istabas temperatūra ir +10, +12°C.
