Vārda Nils īpašnieku Bauskas rajonā nav daudz – apmēram desmit. Kad NILS ŠASTAKOVIČS to uzzināja, viņš bija patīkami pārsteigts, jo līdz šim Bauskas pusē nevienu sava vārda brāli nebija sastapis.
Vārda Nils īpašnieku Bauskas rajonā nav daudz – apmēram desmit. Kad NILS ŠASTAKOVIČS to uzzināja, viņš bija patīkami pārsteigts, jo līdz šim Bauskas pusē nevienu sava vārda brāli nebija sastapis. Arī vecāki pirms vairāk nekā divdesmit gadiem dēlam šādu vārdu izvēlējušies tāpēc, ka gribējuši puisēnam dot retu un mazdzirdētu vārdu. Pārējo Šastakoviču ģimenes bērnu vārdi arī savulaik bija reti sastopami: Karīna, Ralfs, Raivo, Evita.
Savs vārds Nilam patīk, īpaši priecīgs viņš bijis, kad «Ābecē» pie burtiņa N pirmo reizi izlasījis pats savu vārdiņu.
Nils sevi raksturo šādi – lēns, mierīgs un apdomīgs. Viņš uzskata, ka šīs īpašības ir svarīgas arī izvēlētajā profesijā: «Ugunsdzēsējam nav jāskrien «pa galvu, pa kaklu». Steigā viss var sanākt vēl sliktāk. Ugunsgrēka dzēšana sākas ar vietas izlūkošanu, lai, operatīvi, bet prātīgi visu apsverot, zinātu, kā tālāk rīkoties.»
Nils ir baušķenieks, un uguns savaldīšanu varētu nosaukt par ģimenes profesiju. Līdz aiziešanai pensijā šo amatu pildīja tēvs, arī Nila brālis ir ugunsdzēsējs. Ar savu darbu un kolēģiem Nils ir apmierināts. Arī tāpēc, ka savulaik tieši darbabiedri bija tie, kuri viņam iedeva Jolantas telefona numuru. Sākumā jaunie ļaudis viens otru pazina tikai pēc telefona sarunām, tad gadu draudzējās, līdz pērn augustā izveidoja paši savu ģimeni.
No darba brīvajā laikā Nils strādā savā nelielajā zemnieku saimniecībā. Ir pašiem savs piens, krējums un gaļa, ir cerība kaut ko nopelnīt, lai varētu sakrāt naudu auto iegādei, varbūt arī mājas remontam un paplašināšanai.
