Daba savus nedarbus bija pastrādājusi, pirms sākās astronomiskā vasara.
Daba savus nedarbus bija pastrādājusi, pirms sākās astronomiskā vasara. Nogāzusi Māras zemes mežus, noslīcinājusi tīrumus, sūtījusi bargus pērkonus. Latvija vēl nav norēķinājusies par gadu desmitu lāstu – no dabas neko nelūdzam, bet ņemam! Par visu ir jāmaksā.
Saulgriežos, kā parasts, daudzināja Jāņus un piemirsa Līgas. Bet viņām taču pieder Līgo vakars. Jāņi atnāk jau noreibuši un gurdeni, Mangaļūdeni meklēdami.
«Malks», tāpat kā tūkstošiem darbaļaužu, nakti uz Jāņu dienu īsināja ar Raimonda Paula skaņu kokteili – no tautasdziesmu ārijām līdz vecai labai ziņģei, no «vērtīgām dāvanām» līdz sīkumiem «uz izķeršanu» un grandiozu uguņošanu. Nez kāpēc vēsajā un miklajā gaisā virmojā tāds kā Zīgerista sindroms – vienīgi banānu vietā tika dalīta Latvijas prece. Paula un Šķēles partijas spēles pēcjāņu rezultāts ir 1:0 Maestro labā.
NATO ģenerālsekretārs Solana dažas stundas viesojās Rīgā. Neko nesolīja, bet prasīja neaizmirst EDSO rekomendācijas jeb, latviskāk, strikti izpildāmos padomus. Notika tā, kā prasīts. Staroja prezidents Ulmanis, ārvalstu vēstnieki un bijušie kompartijas ideologi, kad 22. jūnijā (ak, latvju tautai liktenīgais jūnijs!) Saeimas deputāti ārkārtas sēdē pavēra ceļu uz pilsonību pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem bez nosacījuma zināt valsts valodu. Kādi līgumi un slepenas vienošanās slēpjas aiz lielvalstu uzkrītošās gādības par Latvijas nākotni un kāpēc neviens neko nepajautāja valsts pamatiedzīvotājiem? Lieliem noslēpumiem parasti nav noilguma, bet tikai drūmas sekas.
Krievijas ārlietu ministrs Primakovs pasteidzās paziņot, ka labojumi Pilsonības likumā ir tikai daļa no «rekomendācijām». Premjeram Guntaram Krastam laikam gan būs taisnība: EDSO Augstais komisārs M. van der Stūls nav sacījis, ka nesekos jauni ieteikumi, kā mums Latvijā dzīvot. Krievu skolu pedagogu (!) protests pret prasību zināt valsts valodu augstākā pakāpē ir pieskaņots vispārējam spiedienam jeb lielā lāča piebarošanai.
Jāņu priekšvakarā Rīgā iebraukušie somi brīdināja Latviju no Eiropas Savienības spaidiem, kurus viņi jau izbaudījuši, – galvenais kā draudus skaitliski mazo tautu identitātei. Pār pasauli valda nauda, nevis žēlsirdība, ko Eiropas komisāri iemācījušies tēlot lieliski.
Beidzot ārvalstu viesu protokolā laikam iekļauts arī Latvijas Okupācijas muzejs. Pēc tā apmeklējuma Itālijas parlamentārieši bijuši šokēti, un viņi ierosinājuši un piedāvājuši palīdzību iekārtot šādu ekspozīciju Briselē, lai Eiropas valstīm atvērtu acis un viņi būtu spiesti redzēt, kas Latvijā noticis 50 okupācijas gados. Pēc ārzemju latviešu iniciatīvas un ar viņu līdzekļiem veidotais muzejs līdz šim tika uztverts visai nenopietni, ar birkaviski nicīgu smaidu.
22. jūnijā Latvijā atzīmēja Varoņu dienu. Prezidents un aizsardzības ministrs kārtējo reizi ignorēja savas valsts vēsturisko atmiņu – šoreiz 1919. gada Cēsu kauju atceres sarīkojumu.
Nākamnedēļ atkal piedzīvosim tautas vienotības «augstāko lidojumu» – Dziesmu un deju svētkus, kuriem aizsākums bija pirms 125 gadiem. Pasaule ieklausīsies un varbūt apjēgs, ka Latvija nav vis svētā Džona zeme, kā rakstījuši Lisabonas žurnālisti, bet tur dzīvo Dieva svētīta garīgi bagāta tauta.
