Latviju PSRS okupēja 1940. gada 17. jūnijā. Sākās vēsturē nebijis genocīds pret tautu.
Latviju PSRS okupēja 1940. gada 17. jūnijā. Sākās vēsturē nebijis genocīds pret tautu. Valsts tika izlaupīta, vērtības izvestas, daļa tautas tika apšauta, izsūtīta iznīcībai; 20% latviešu bēga uz Rietumiem, izklīstot pa visu pasauli, tur asimilējoties un zūdot Latvijai uz visiem laikiem.
Baigo dienu atcerei Bauskas Nacionālā apvienība rīkoja sarīkojumu Bauskas tautas namā. Pulcējās vecākās paaudzes cilvēki, kuri visskaudrāk apzinās šo briesmīgo dienu nozīmi. Jaunatnes bija maz. Latviešu valodas skolotāja Vija Cerusa izjusti lasīja emocionāli pieskaņotu dzeju.
Atmiņās par skolēnu pretošanās kustību tajā laikā kavējās šīs kustības dalībnieks Jānis Zemtautis. Viņa brāli čekisti nošāva. Viņš iztirzāja arī politisko situāciju pašlaik. Mūsu neatkarība ir ļoti apdraudēta ne tikai no Austrumiem. Van der Stūls un citi «gudrie» spiež integrēt simtus tūkstošus mūs nīstošus okupantu, kuri ņirgājas par mūsu valodu, apgāna mūsu svētvietas, krievu presē «lej samazgas» pat uz to, kas darīts krievu šovinistu labā. Voroncovs, Ždanoka, Rubiks un citi valsts ienaidnieki būtu izraidāmi no valsts, bet, aizbildinoties ar cilvēku tiesībām un demokrātiju, viņi tiek paciesti. Cik ilgi vēl?
Bauskas 1. vidusskolas «Mazā ministru kabineta» prezidente Gita Granta visus sajūsmināja ar savu uzstāšanos. Lietišķi, pārdomāti izstāstīja par kabineta darbību, sakariem ar ārzemēm, skolotāju un vecāku attieksmi. 1997. gada 13. augustā uzņēma dokumentālo filmu par nacionālā partizāna Jāņa Gudžes 50 gadu jubilejas sarīkojumiem, atklājot viņam piemiņas akmeni un krustu Īslīces pagastā.
Filmu demonstrējot, klātesošie noklausījās kvēlo patriotu – Nacionālo karavīru biedrības priekšnieka N. Romanovska, luterāņu mācītāja K. Zuikas un partizānu priekšnieka G. Stefana – runas, kurās viņi aicināja tautu uz cīņu bez ieročiem, lai beidzot likvidētu ieilgušās okupācijas sekas.
Šīs runas būtu bijis jādzird visiem latviešiem. Skatoties uz pustukšo zāli, bija jādomā – cik īsa gan mūsu tautas atmiņa…
A. MUKĀNS Bauskā
