Bauskas rajonā 1998. gada 1. maijā fiksēti12776 pen-sionāri, viņu pensijas vidējais apmērs ir Ls 45,20.
Bauskas rajonā 1998. gada 1. maijā fiksēti12776 pensionāri, viņu pensijas vidējais apmērs ir Ls 45,20. Šajā skaitā ir 253 cilvēki, kuri par pensionāriem kļuvuši laikā no šī gada janvāra līdz aprīlim. Viņu vidējā pensija – Ls 44, 88. Pēc komunālo u. c. maksājumu nokārtošanas daudziem atliek tikai maizes tiesai.
Šos datus presei Labklājības ministrija sagatavojusi jūnija vidū. 17. jūnijā labklājības ministrs Vladimirs Makarovs Jelgavas pilsētas Domē tikās ar deputātiem un Zemgales
novada nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Daudz laika, maz naudas
Sasniedzot pensijas gadu slieksni, cilvēks spiests saprast, ka turpmāk dzīve būs gluži citādāka nekā iepriekš. Ir daudz brīva laika, taču – maz naudas. Daudzus pensionārus māc izmisums, jo viņi nespēj palīdzēt saviem bērniem, kuri kļuvuši par bezdarbniekiem, un mazbērniem.Vladimirs Makarovs atzina, ka pašlaik Latvijā visgrūtāk klājas ģimenēm ar bērniem. Viņš uzsvēra arī vecāku atbildību. Ministrs sacīja: «Bērnus pasaulē laiž konkrēti cilvēki, nevis valsts, kāpēc tad tiek prasīts, lai valsts bērnus uztur? Šāds precedents bija tikai senajā Spartā, kur zēnus septiņu gadu vecumā atņēma ģimenēm un audzināja par kareivjiem.»
Vismazāk pelna skolotāji un mediķi
1998. gada 1. jūnijā valstī vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedza Ls 57, ļoti daudzās ģimenēs apmēram ar tik lielu naudas summu jāiztiek vairākiem cilvēkiem, ja pelnītājs ir tikai viens. Ap 30 procentu cilvēku Latvijā ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir mazāki par Ls 38. Tie ir medicīnas iestāžu vidējā posma darbinieki, skolotāji bez augstākās izglītības un daudzi citi. Labklājības ministrija uzskata, ka viss papildu iegūtais finansējums medicīnas aprūpei maksimāli jāizmanto medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai. Skolotājiem algas katru gadu tikušas palielinātas par 5 līdz 10 procentiem, bet medicīnas darbiniekiem nekas nav ticis.
Lai palielinātu algas tikai vismazāk atalgotajiem skolotājiem un mediķiem, būtu nepieciešami 34 miljoni latu. Savukārt, ja netiks palielināta minimālā alga valstī, nav iedomājama labklājības paaugstināšana. Tam ir nepieciešamas jaunas darbavietas. Jāmeklē iespējas darbam, nevis bezdarbnieku pabalstu nodrošināšanai. Arī pensionāriem jāsaprot, ka viņus «uztur» strādājošie.
Vieniem prieki, citiem bēdas
Nesen pieņemtais lēmums, ka pašnodarbināto personu maksājumi privātajos pensiju fondos atbrīvoti no sociālā nodokļa maksājuma, citus iepriecināja, citus sarūgtināja. Līdz ar šo lēmumu nopietni tiek apdraudēts nākamā gada sociālais budžets, kas šādā veidā zaudēs gandrīz 50 miljonu latu.
Nepatīkams pārpratums skāris invalīdus, kuri tagad saņem vecuma pensijas, jo viņiem indeksācija veikta nevis par 15, bet tikai par 5 procentiem, it kā pāreja no viena pensijas veida uz citu būtu uzskatāma par pensijas piešķiršanu no jauna. Ministrs solīja, ka jūlijā šī netaisnība tiks nokārtota.
Tomēr ikvienam būtu jānovērtē iespēja strādāt. Ministrs V. Makarovs ieteica katram, kuram ir darbs un alga, nesteigties pensionēties, tiklīdz sasniegts noteiktais gadu slieksnis. Dati liecina, ka 1997. gada aprīlī pensionētajiem cilvēkiem vidēji bijis 25 gadu darba stāžs Latvijā, 1998. gada aprīlī pensijā aizgājušajiem maksimālais bija 30 līdz 32 gadu darba stāžs.
